KONTAKTI SĀKUMS

Parks

       

Saglabātās

PALMU MĀJA

Par Palmu māju tikusi dēvēta bijusī Alūksnes muižas oranžērija, kurā kādreiz audzētas palmas. Tā celta 18.gs. beigās un tajā baroka stils apvienojas ar klasicismu. Sākotnēji palmu mājai bija iestiklots jumts un stikla priekšsienas ar garā rindā iekārtotiem logiem. Centrālās daļas telpas grezno bagātīgs dekors klasicisma stilā. Apakšējā stāva zālei ir balkons.

20.gs. sākumā muižas īpašnieks izpārdevis oranžērijā esošos mākslas darbus un sānu spārnos ierīkojis dzīvokli kučierim. Stikla jumta vietā izbūvēts skārda jumta segums un uzceltas mūra sienas. 1933.gadā māja pārvērsta par eļļas spiestuvi, bet 1941.gadā šeit ierīkota koncentrācijas nometne. Vēlāk palmu mājā izvietots Alūksnes autobusu parks. Šobrīd palmu māja ir privātīpašums.

ALEKSANDRA PAVILJONS

Paviljons atrodas Alūksnes ezera krastā pie galvenās promenādes. Aleksandra paviljons 19.gs. sākumā tapis par godu Krievijas caram Aleksandram I, kurš 1822.gadā, Vidzemei cauri braucot, iegriezies Alūksnē. Pieļauj arī, ka paviljons uzcelts vēlāk, par godu šī notikuma atcerei. Alūksnieši paviljonu dēvē arī par tējas vai kafijas paviljonu, jo nostāsti vēsta, ka baroniem te paticis dzert rīta kafiju. Istabenei nācies mērot tālo ceļu no Jaunās pils līdz paviljonam vairākas reizes, līdz beidzot izdevies atnest pietiekami karstu kafiju. Paviljons būvēts no koka ar skaidu jumta segumu, skārda smaili un karodziņu tā galā. Uz griestiem uzgleznots debess jums ar lidojošām bezdelīgām, uz sienām – lidojoši eņģeļi. Paviljona arkas rotā uzkrāsotas kasetes, kas rada īstu reljefa iespaidu. 2001.gadā uzsākta paviljona restaurācija, kas līdzekļu trūkuma dēļ ir apstājusies. Restaurēti sienu un griestu gleznojumi. 2006.gadā tika atjaunots Aleksandra paviljona jumts.

EOLA TEMPLIS

Eola templis atrodas uzkalniņā, parka Z daļā netālu no granīta obeliska. Templis celts 18.gs. 90-tajos gados un veltīts grieķu vēja dievam Eolam. Tempļa vidū uz granīta akmens postamenta agrāk atradusies arī Eola figūra. Templis veidots no kaltiem akmeņiem, kuros iebūvēti dzelzs balsti, kas tur tempļa jumta kupolu. Agrāk kupolu rotājis zelta aplis, kas nosacīti attēlojis saules seju (tagad atjaunots), tādēļ dažkārt šī celtne dēvēta arī par Saules templi. Tam bijusi dekoratīva un arī izklaidējoša funkcija – tā iekšpusē pie kupola konstrukcijas centra bijušas iekārtas 4 arfas, kas skanējušas. Vēlāk arfas noņemtas, jo vētras laikā troksnis bijis tik liels, ka traucējis pils iemītnieku naktsmieru.

MAUZOLEJS

Baronu Fitinghofu dzimtas mauzolejs atrodas parka tālākajā austrumu stūrī. Mauzolejs atklāts 1832.gada 18.janvārī kā Fītinghofu dzimtas kapenes. Celtne ir interesanta ar ampīra stila norieta iezīmēm un būvēta pēc Lejassilēzijas arhitekta Krauzes zīmējuma. Pusapaļas monumentāla granīta kāpnes ar sešiem pakāpieniem saista zemes līmeni ar cokola virsu – mauzoleja grīdu. Zem grīdas izmūrētajās pagraba telpās atradās radiāli gar sienām ierīkotas kapenes. Tagad tās ir aizbetonētas, jo agrāk tikušas izpostītas. Apkārt mauzolejam izrakts grāvis un šī zeme iesvētīta. Pašā mauzolejā tika apglabāti paši tuvākie Fītinghofu dzimtas radinieki. Tālākie – blakus mauzolejam, kam tika uzstādīti kapu pieminekļi, kas laika gaitā nopostīti.

GRANĪTA OBELISKS

Obelisks atrodas parka Z daļā, Alūksnes ezera krastā, pie galvenās promenādes. Granīta obelisks uzcelts 1799.gadā pēc Burharda fon Fītinghofa vēlmes viņa tēva Otto fon Fītingfoha piemiņai un tā augstums sasniedz gandrīz deviņus metrus. Uz postamenta bija piestiprināta marmora plāksne ar uzrakstu vācu valodā „Labākajam tēvam, cilvēku draugam no pateicīgā dēla”. Uz pieminekļa bija redzams Oto fon Fītinghofa ovālais portretmedaljons mūra izciļņa veidā, bet obeliska smailē bijusi zeltīta lode. Šobrīd saglabājušies obeliska granīta daļas, kā arī divi granīta soli, kas kalpojuši vienotas kompozīcijas radīšanai.

APAĻĀ STRŪKLAKA

Apaļā strūklaka atrodas laukumiņā netālu no galvenās promenādes, kas iet gar Alūksnes ezera malu. Strūklakas baseins izgatavots no sārta granīta lēzenas ūdens bļodas formā, kura darināta no viena akmens gabala. Strūklakas diametrs ir 1,4 m, bet dziļums 0,26 m. Grebumi baseina iekšpusē ļauj domāt, ka tā vidū atradusies kāda skulptūra vai cits veidojums. Blakus strūklakai atrodas divi akmens soli, kas atšķiras no tiem soliem, kas ir pie granīta obeliska. Ūdens strūklakai ņemts no Kalna ezera

OVĀLĀ STRŪKLAKA

Ovālā strūklaka atrodas parka dienvidu daļā, netālu no Vējakalna ielas. Tā tautā dēvēta gan par „Turku avotu", gan par „Katiņas vannu”. Ovālās strūklakas baseins veidots no diviem gludi apstrādātiem sārtā granīta gabaliem, kas savilkti kopā ar divām dzelzs skavām. Baseina garums ir 2,9 m, bet platums 2,0 m. Blakus strūklakai novietoti divi akmens soli, kas aprakstos un fotogrāfijās parādās tikai pēc otrā pasaules kara. Arī šai strūklakai ūdens pievadīts pa vara caurulēm no Kalna ezera.

MARMORA VĀZE

Kādreiz netālu no Pils un O.Vācieša ielas krustojuma atradies četrstūrains, no kaltiem akmeņiem mūrēts postaments ar izvirzītu pamata daļu. Uz tā stāvējusi itāļu tēlnieka A.Kanovas darināta marmora vāze. Krievijas ķeizariene Katrīna II esot pasūtījusi divas gluži vienādas vāzes. Vienu no tām viņa uzdāvinājusi Alūksnes muižas īpašniekam O.H. fon Fītinghofam, bet otru likusi novietot pie savas pils Carskoje Selo. 1921.gadā marmora vāze stipri sabojāta, bet trīsdesmitajos gados restaurēta un pēc tam novietota Alūksnes vidusskolā, kur tā atrodas vēl tagad. Vāzes postaments padomju laikos pārvietots tuvāk Jaunajai pilij, terasē pie Apaļā torņa.

AKMENS SOLI

Alūksnes muižas parkā sastopami vairāki no akmens izgatavoti masīvi soli. Tie, kas atrodas pie Apaļās strūklakas, iespējams, pielāgoti sola vajadzībām, bet sākotnēji tiem bijusi cita funkcija – kādas ēkas rotājošs ornaments. Vecākās fotogrāfijās no 20.gs. 20-tajiem gadiem pie Ovālās strūklakas nav bijis solu, tie parādījušies tikai padomju laikā. Pēc senākiem aprakstiem soli bijuši starp Rotondas – Slavas tempļa kolonām, taču tagad tur to nav. Iespējams, ka divi pāri palikušie Rotondas soli atvesti pie Ovālās strūklakas. Šaubu nav, ka soli pie Obeliska atradušies sākotnējā vietā un tie izgatavoti tieši sēdēšanai. Šie soli salikti no četrām daļām. Virsējās plāksnes tiem sastāv no divgabalu atbalsta akmens un mugurpuses akmens, kā arī no akmens grīdas.

GRANĪTA ROTONDA

Tempļa kalns ir sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta. Teika vēsta, ka Ziemeļu kara laikā krievu karavīri, gribēdami labāk apšaudīt uz salas esošo Livonijas ordeņa pili, ar cepurēm nesuši zemi un kalnā izveidojuši uzkalniņu. 1805.-1807.gadā šajā uzkalniņā pēc Alūksnes pils īpašnieka Fītinghofa vēlmes uzcelta granīta rotonda — Slavas templis par godu Ziemeļu kara simtgadei, krievu karavadoņa feldmaršala grāfa Šeremetjeva (??????????) un zviedru armijas kapteiņa Vulfa (Wulf) piemiņai. Lai arī Rotonda neatrodas parka teritorijā, tā no tāluma apskatāma no vairākiem parka punktiem, kas arī padara parka teritoriju daudz plašāku.

Palmu māja 1910-tie gadi Palmu māja 2012.gada 21.septembrī Aleksandra paviljons 1910-tie gadi Aleksandra paviljons 2012.g. 21.septembrī Eola templis 1914.gads Eola Templis 2012.gada 21.septembrī Mauzolejs 1910-tie gadi Mauzolejs 2012.gada 21.septembrī Granīta obelisks 1925.gads (F1753) Granīta obelisks 2012.gada 21.septembrī Apaļā strūklaka 1913.gads Apaļā strūklaka 2012.gada 21.septembrī Ovālā strūklaka 2012.gada 21.septembrī Kanovas vāze 1910-tie gadi Kanovas Vāze 1980-tie gadi Akmens soli 1910-tie gadi Akmens soli 2012.gada 21.septembrī
© 2012 Madara Matisone e-mail: madaramatisone@gmail.com