KONTAKTI SĀKUMS

Parks

       

Alūksnes muižas parka apraksts

Alūksnes muižas parks pieder pie nozīmīgākajiem vēstures un kultūras pieminekļiem Latvijā, jo, salīdzinājumā ar citiem parkiem, tieši Alūksnē visvairāk saglabājušās mazās arhitektūras formas.

Parka sākumi saistāmi ar 18 gs. otro pusi, kad Alūksnes muižu ieguva Oto Hermanis fon Fitinghofs – Šēls. Pēc viņa ierosmes šeit sāka būvēt divstāvu ozolkoka pili, kurai blakus izveidoja regulāra stila parku.

Ap 1800.gadu Oto dēls Burhards liek paplašināt un pārveidot 40 gadu veco dārzu ar regulāru plānojumu par ainavu dārzu, kas aizņēmis vairāk nekā 50 ha. Pēc Vilhelma Frībes (Wilhelm Friebe) „Oekonomisch – technische Flora fur Lievland, Ehstland und Kurland” (R., 1805) dārznieks Pēteris Buks Alūksnes parkā izveido visbagātāko kokaugu kolekciju Vidzemē. Stādāmo materiālu pirka no J.Cigras kokaudzētavas Rīgā, no Pēterburgas un jaundibinātā Tērbatas (Tartu) universitātes Botāniskā dārza, no Berlīnes un citurienes.

Pēc toreizējā Rīgas apriņķa skolu inspektora V.Frībes ziņām, Alūksnes parkā 1804.gadā jau augušas 18 skuju koku un 152 lapu koku un krūmu sugas, kā arī 15 dažādas kokaugu dekoratīvās formas.

Pašreizējā parka platība ir 32 ha, taču tas šķiet daudz lielāks, jo robežojas ar Alūksnes ezeru un pār to redzams skats uz Tempļakalna pussalu ar Rotondu un Saules tiltu. Tas viss organiski veido vienotu ansambli.

Šinī, salīdzinoši nelielā teritorijā, bija izvietotas vairāk nekā 20 mazās arhitektūras formas, no kurām līdz mūsdienām saglabājušās – Mauzolejs, Aleksandra paviljons, Obelisks, Rotonda, Eola templis, granīta soli, apaļā un ovālā strūklaka.

2001. gadā Zvārtavā notika 3. Akmens tēlniecības simpozijs „Gadsimtu sasaukšanās”, kura laikā tika izgatavotas un Alūksnes muižas parkā uzstādītas jaunas granīta arhitektūras formas – Kolumba ola, Diānas dzimšana, Ziemeļvējš, Kalna ezers, E-ola un Čiekurs.

© 2012 Madara Matisone e-mail: madaramatisone@gmail.com