Pilsētas bulvāris 11.

Pilsētas bulvāris 11.
Ēka Pilsētas bulvārī 11 Pirmās Latvijas Republikas laikā zināma kā Lina, bet vēlāk Skrodeļa dzīvojamā māja. Šobrīd vecās koka ēkas vairs nav. 1980. gados, veicot tās pārbūvi, secināts, ka tā jānojauc. Pēc laika tās vietā uzbūvēta jauna mūra ēka.
Par pirmās – vecās koka ēkas- celtniecības gadu Alūksnes novada muzejā ziņas nav pieejamas. Alūksnietis G. Saldābols atmiņās norādījis, ka sākotnēji gruntsgabals, uz kura celta māja, bija Alūksnes pils muižas īpašums. Ēka bijusi jau laikā, kad Jāņkalna ielas otrā pusē vēl bijis mežs.
Ar laiku muižas īpašumi pārdoti vai atsavināti. 1927. gada “Valdības Vēstnesī” var lasīt, ka māja jau ir Jāņa Lina īpašums, savukārt 1932. gada “Malienas Ziņas” vēsta, ka par tās īpašnieku kļuvis Alberts Kārļa dēls Skrodels, kuram Pilsētas bulvārī jau piederēja īpašums uz gruntsgabala numur 15.
Jāpiebilst, ka Skrodeli 1930. gados piemeklēja finansiālas likstas. 1931. gada 25. novembra “Valdības Vēstnesī” ievietots ziņojums par mājas Pilsētas bulvārī 11 publisku izsoli, pēc kuras ēku par 1600 latiem iegādājās Alūksnes krājaizdevumu biedrība.
 Nozīmīgas vēstis par īpašumu var lasīt 1930. gadu vietējā laikrakstā, kurā minēts, ka 1932. gada naktī no 20. uz 21. maiju mājā izcēlās milzu ugunsgrēks, kura rezultātā nodega īpašumā esošā kūts un šķūnis, kā arī kaimiņu Kļavu īpašums. Briesmu dēļ no mājām evakuējās tās iemītnieki, paredzot ļaunāko rezultātu, tomēr ugunsgrēku izdevās apturēt. Pēc lielā ugunsgaiļa nedarba, ēka pamazām atjaunota.
Turpmākā perioda laikabiedri atminas, ka 1970. gados ēkā ierīkoti pieci dzīvokļi ar koplietošanas telpām, atbilstoši labākajiem padomju gadu standartiem. Jāpiebilst, ka viena no vecākajām ēkas iedzīvotājām bija Alvīne Ozoliņa, kurai vecajā namā piederēja trīs istabas un virtuve. Istabas apkurināja viena kopēja krāsns, virtuvē bija arī plīts. Alvīne bija rokdarbniece, arī aktīvs Luterāņu draudzes biedrs. Vietējie viņu atminas, kā sirsnīgu tanti, kura nekad neatteica pieskatīt kaimiņu bērnus.
Aiz mājas atradās aka, šķūnīši un iedzīvotāju iekoptie dārziņi. Ar laiku, sekojot dažādām tehniskām problēmām, piemēram ūdens uzkrāšanos pagrabā, tika nolemts veikt ēkas kapitālremontu, kas, sekojot problēmām, noveda līdz lēmumam nojaukt veco ēku pavisam un tās vietā uzbūvēt divstāvu ķieģeļu ēku ar divpadsmit dzīvokļiem.
Māja dzīvojuši:
1932. gadā – Skrodeļa ģimene, Šulcs, Kalniņš, Kļaviņš.
1970. gadā – Alvīne Ozoliņa, Aboltiņa māte, Zinaīda Kromberga ar ģimeni kopā 5 cilvēki, Gunārs Saldābols ar sievu, kas kopā dalīja dzīvokli ar Ozoliņu. Mājas kreisajā stūrī īrnieki mainījās.