Alūksnes mozaīka

Ielūkosimies Alūksnes tiltu stāstos.

1918. gada beigās Pagaidu valdības iekšlietu ministrs Miķelis Valters ierosināja pašvaldībām veidot “apsardzības” vienības. Oficiāli par Latvijas Aizsargu organizāciju (LAO) var sākt runāt no 1919. gada 20. marta, kad Pagaidu valdība izdeva “Noteikumus par aizsargu nodaļām pagastos”. 

Pasaulē elektrību izmanto jau apmēram 200 gadus, savukārt Latvijā par pirmo elektrisko apgaismojumu runā saistībā ar Rozenkranca metālapstrādes fabriku, kur 1876. gadā iededza elektriskās lampas, bet 1879. gadā ar nelielas elektrostacijas palīdzību, izgaismoja Švarca koncertdārzu Āgenskalnā. 19. gadsimta beigās visā Latvijā sāka būvēt spēkstacijas, kuras sākotnēji bija lokālas un pamatā darbojās ar tvaika turbīnām, savukārt laikā no 1915. līdz 1932. gadam izvērtās mazo staciju celtniecība.

Latvijā pirmās Meža dienas notika 1928. gadā, kad tika ierīkots Varakļānu pilsētas bulvāris. Savukārt 1930. gada pavasarī Meža dienas tika organizētas jau visā Latvijā. To ietvaros 54 virsmežniecībās notika meža sēšanas, stādīšanas un kopšanas, sabiedrisko ēku, ceļu un lauku māju apstādīšanas darbi, kā arī organizēti priekšlasījumi un ekskursijas. Kopumā Meža dienās piedalījās 20 tūkstoši cilvēku un tika iestādīti 30 tūkstoši koku un krūmu.

Alūksnes ezers ir glaciālas izcelsmes starppauguru ezers. Pēc platības tas ir vienpadsmitais lielākais ezers Latvijā.

19. gadsimta Alūksnes miesta plānā iezīmētas Pils, Kalēju, Pasta, Tirgotāju, Lielā Jūras (vēlāk Lielā Ezera) un Helēnas ielas. Līdz 1918. gadam mājām nebija numerācijas, tās dēvēja īpašnieku vārdos, piemēram, Odinska māja, Bremzes nams, Ķenča nams, bet tagadējā Alūksnes ēku numerācija ieviesta 1927. gadā.

Jūnija mēneša trešajā svētdienā savus profesionālos svētkus svin mediķi. Paldies visiem darbiniekiem, kuri strādā veselības aprūpē un ir izvēlējušies pildīt šo nozīmīgo misiju. Īpašus sveicienus vēlamies nodot bijušajiem un esošajiem Alūksnes aptieku darbiniekiem, kuri palīdz pētnieciskā darba “Alūksnes novada aptiekas 20. gs.” izstrādes un izstādes par Alūksnes novada aptiekām tapšanas procesā.

Jāņkalniņš jau pirmās Latvijas Republikas laikā bija iecienīta alūksniešu atpūtas un pastaigu vieta. 

Nozīmīga loma Latvijas Neatkarības karā bija Igaunijas armijai un tās bruņuvilcieniem.  

Latvijas Neatkarības karam turpinoties, igauņu bruņuvilcieni piedalījās cīņās arī Alūksnes pusē. 1919. gadā Gulbenes – Valkas šaursliežu dzelzceļš tika nodots Igaunijas armijas rīcībā. Tas tika izmantots tikai militāriem mērķiem, tai skaitā, bruņuvilcienu kustībai.

Šogad aprit 73 gadi kopš 1949. gada deportācijām, kad sākās Baltijas valstu iedzīvotāju sāpju ceļš uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem.

Pirmās Latvijas Republikas laikā Latvijas vanagi bija nacionālā organizācija, par kuras mērķi tika izvirzīta jauniešu fiziskā un garīgā audzināšana. Latvijas vanagi bija viena no nozīmīgākajām organizācijām valstī, kas veicināja patriotisko audzināšanu jaunatnes rindās. 1939. gadā Latvijas vanagos bija iesaistījušies aptuveni 15 000 biedru.

Latvijas Sarkanais Krusts (LSK) tika dibināts Rīgā, kā atbalsts jaunajai valstij un tās armijai, divas dienas pēc Latvijas proklamēšanas, 20. novembrī. Kopš dibināšanas tas savu darbību nav pārtraucis. Laika gaitā LSK ir saglabājis uzticību savas kustības pamatprincipiem. Tā galvenais mērķis joprojām ir darboties kā valsts palīgam, uzlabojot mazaizsargāto cilvēku dzīves apstākļus un sniedzot palīdzību. 1918. gadā attālākos valsts novados tika dibinātas arī Sarkanā Krusta nodaļas.