Alūksnes muzeja jūnija mēneša krājuma priekšmets - V Malienas dziesmu svētku nozīmīte, kas piederējusi dziesmu svētku dalībniecei Klārai Liepiņai no Annas pagasta. ANM 7022
Dziesmā ir mūsu tautas spēks. Dziesmas ceļš vijies cauri gadsimtiem, veidojot un spēcinot mūsu nacionālo pašapziņu, vienotību un ticību brīvībai no pirmajām dziedāšanas biedrībām caur Krievijas impērijas, pirmās brīvvalsts, okupācijas varām līdz pat Atmodai un atjaunotajai Latvijai.
Šogad, gatavojoties XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, arī Alūksnes novadā koru mēģinājumos un skatēs skandinātas krāšņākās un spēcīgākās dziesmas, tādēļ par Alūksnes muzeja jūnija mēneša krājuma priekšmetu izvēlamies V Malienas dziesmu svētku nozīmīti.
Kopdziedāšanas tradīcijas mūsu pusē veidojušās 20. gadsimta sākumā, bet spēcīgāk iesakņojušās Pirmās Latvijas Republikas laikā. Tad Tempļa kalnā un pie Alūksnes Jaunās pils tika organizēti Malienas dziesmu svētki, ik pēc diviem gadiem kopā pulcējot tuvāku un tālāku pagastu dziedātpratējus. 1920. – 30. gados šī tradīcija mūsu pusē kļuva par nozīmīgu kultūras notikumu un nacionālās identitātes stiprinātāju.
Malienas dziesmu svētki kā tradicionāls kultūras notikums, aizsākās 1928. gada 12. augustā, kad Tempļa kalnā Latviešu jaunatnes savienības Alūksnes organizācija rīkoja svētkus, kurus nodēvēja par I Malienas dziesmu svētkiem. Tajos piedalījās 10 kori ar vairāk nekā 400 dziedātājiem. Virsdiriģents bija Rīgas skolotāju institūta dziedāšanas un mūzikas pasniedzējs Jēkabs Vītoliņš. Svētkos uzstājās arī 7. Siguldas kājnieku pulka orķestris, kuru vadīja diriģents Kristaps Imaks. Iepriekšējā vakarā koristi svinīgā gājienā devās pie pieminekļa kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem, lai noliktu vainagus, pieminot Neatkarības karā kritušos karavīrus. Dziesmu svētku dalībniekus telegrāfiski sveica Valsts prezidents Gustavs Zemgals, Saeimas deputāti, ministri. 12. augustā tika organizēts svētku dalībnieku gājiens no Pils laukuma uz Tempļa kalnu.
1930. gada 13. jūlijā pie Alūksnes Jaunās pils tika organizēti II Malienas dziesmu svētki, kuros piedalījās 11 kori no Alūksnes, Annas, Alsviķiem, Gulbenes, Kolberģa, Mālupes, Mārkalnes, Lejasciema, Apekalna, un Igaunijas Lauru latviešu kolonijas. Koru virsdiriģents bija Jēkabs Vītoliņš. Kopkoris dziedāja J. Vītola, E. Melngaiļa, Jurjānu Andreja, A. Kalniņa un citu komponistu dziesmas, programmā izskanēja arī igauņu “Tuljaks”.
III Malienas dziesmu svētkus 1932. gada jūlijā rīkoja Latviešu jaunatnes savienības Alūksnes organizācija, par diriģentu uzaicinot Nacionālās operas direktoru T. Reiteru.
Pēc diviem gadiem, 1934. gadā, aizvadīti arī IV Malienas dziesmu svētki, kas organizēti laukumā pretī Alūksnes Jaunajai pilij.
Savukārt V un pēdējie Malienas pirmskara dziesmu svētki notika 1938. gada 7. augustā T. Reitera vadībā. Svētkos skandinātas dziesmas no IX vispārējo dziesmu svētku repertuāra.