Pils komplekss
Alūksnes Jaunā pils celta no 1859. līdz 1863. gadam pēc barona Aleksandra fon Fītinghofa pasūtījuma un ir viens no ievērojamākajiem Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā.
Pils arhitektūrā neogotikas stila iezīmes raksturo skaidri nodalāmi ģeometriski apjomi, slaids, asimetriski novietots tornis, paaugstināts, dzeguļiem vainagots rizalīts ēkas centrā, kā arī lakoniski dekori un līdzsvarotas detaļas. No pārējām neogotikas pilīm tā iezīmējas ar jauniem telpiskās kompozīcijas meklējumiem. Katra telpu grupa tiecas fasādē izcelties kā atsevišķa apjoma daļa. Pils plānojumā visas telpas grupējas abpus lielajai zālei un veido sarežģītu ārējo konfigurāciju. Ēkas vidū atrodas poligonāls izvirzījums, kas iezīmē centrālās telpas – lielās zāles - atrašanās vietu. Abpus šī izvirzījuma atrodas divas ieejas pilī. Viena ieeja atrodas ēkas daļā, virs kuras paceļas pils tornis, savukārt otra ir iedziļināta celtnē, un virs tās izbūvēta lodžija. Pils galvenā fasāde vērsta pret ziemeļiem, ar skatu uz gleznaino Alūksnes ezeru un ainavisko Muižas parku. Zem pils torņa virs vienas no galvenajām ieejām redzams Fītinghofu dzimtas ģerbonis – lapsa kā gudrības un viltības simbols un trīs gliemežvāki uz vairoga. Pils organiska plānojuma un ārējā tēla saikne liecina par progresīvu pieeju telpiskās uzbūves izstrādē un ieskicē tās tendences, kas attīstījās vēlāk – jūgendstila periodā.
Par Alūksnes pils projekta autoru pārbaudītu ziņu nav. Arhitekts, arhitektūras profesors Pauls Kampe izvirzījis versiju, ka pili projektējis Prūsijas arhitekts Pauls Benjamins Polnaus, savukārt arhitekts Jānis Zilgalvis, ka Johans Daniels Felsko, kurš savulaik bijis Rīgas pilsētas galvenais arhitekts. Alūksnes baznīcas grāmatās 1862. gadā pieminēts arī vietējais būvmeistars Roberts Millers.
Alūksnes Jaunā pils ir pēdējā baronu Fītinghofu celtā ēka Alūksnes muižā. Pils iekštelpas sevī slēpj nozīmīgas mākslas vērtības. Pirmā stāva telpās saglabājies iekštelpu dekoratīvais gleznojums- neoklasicisma, neorenesanses, neorokoko, mauru stila mākslinieciskie sienu un griestu gleznojumi, no kuriem daļa šobrīd ir atsegti un nostiprināti.
2014. gadā, veicot Alūksnes pils arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas darbu, arhitekte Ilze Māra Janelis Latvijas Valsts arhīva fondos atrada “Kustamā īpašuma, kas piederējis mirušajam baronam Konstantīnam Pavlovičam Fītinghofam, sarakstu”. Šis dokuments satur plašu informāciju par kādreizējo pils telpu inventāru un izkārtojumu, atklājot, ka pils pirmajā stāvā atradās telpas viesu uzņemšanai, piemēram, Fortepiano un Ērģeļu istabas, svinību zāle, ēdamzāle, balkona istaba, savukārt otrajā stāvā iekārtota bibliotēka, biljarda zāle, viesu istabas, guļamistabas un darba kabineti. Pils pirmā stāva dienvidu pusē atradās arī kalpotāju istabas, saimniecības telpas un virtuve.
Pēc Pirmā pasaules kara, mainoties varām un sākoties juku laikiem, baroni fon Fītinghofi devās prom no savas vasaras rezidences, paņemot līdzi arī daļu no pils interjera.
Laikam ritot, Alūksnes Jaunā pils kalpoja dažādiem mērķiem:
1879. gadā pils telpās notika Valkas apriņķa laukskolotāju sapulce;
1884. gadā pilī pulcējās Alūksnes namīpašnieki, tirgotāji un inteliģence, lai nodibinātu ugunsdzēsēju biedrību;
1905. gadā te mitinājās soda ekspedīcija V.Orlova vadībā. 1905. – 1907. gada notikumu laikā šeit pagrabos mocīti revolucionāri no plašas apkārtnes;
1917. gada beigās un 1918. gada sākumā Alūksnes Jaunajā pilī darbojās Kara revolucionārā komiteja, bet no 1918. gada decembra līdz 1919. gada maijam pilī mītne bija padomju valdības Izpildu komitejai un Partijas komitejai;
1919. gada februārī neilgu laiku pilī atradās somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu Zēni” štābs;
1920. gadā pili piešķīra Izglītības ministrijai ģimnāzijas ierīkošanai, taču pils pārbūve ģimnāzijas vajadzībām prasīja lielus līdzekļus, un tiek nolemts ģimnāzijai celt jaunu ēku;
20. gadsimta 20. – 30. gados te atradās 7. Siguldas kājnieku pulka štābs. Pilī risinājās nozīmīgākie tā laika notikumi: no balkona tika teiktas runas, uz kāpnēm fotografējās ievērojami viesi, pie pils muzicēja pulka orķestris, parādēs gar pili maršēja pulka karavīri. 7. Siguldas kājnieku pulka laikā pilī tika veikta telpu pārbūve, izmainīts telpu iekšējais plānojums, nojauktas un izbūvētas jaunas sienas, izbūvēta kanalizācija;
Pēc Otrā pasaules kara pili pārņēma padomju drošības iestādes.
1950. gadu beigās pēc kapitāla pils remonta, kad tika noņemti kamīni, krāsnis, ieviesta centrālapkure un pārkrāsotas gleznainās pils sienas, te sāka darboties dažādas kultūras iestādes- kultūras un kinofikācijas nodaļa, pionieru nams, bibliotēka, kinoteātris “Liesma”, bērnu un jauniešu centrs, mākslas skola, tūrisma informācijas centrs un jau kopš 1959. gada- muzejs. Padomju periodā atsevišķās telpās iekārtoti arī privātpersonu dzīvokļi.
Šobrīd Alūksnes Jaunā pils un tai piegulošais Muižas parks ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma objektiem Alūksnē.
Ieraksti meklēto