Mūzikas saloni
Alūksnes Jaunās pils restaurētie mūzikas saloni – Klavieru un Ērģeļu istabas
Latvijas Valsts arhīva fondos atrastais “Kustamā īpašuma, kas piederējis mirušajam baronam Konstantīnam Pavlovičam Fītinghofam, saraksts” satur plašu informāciju par kādreizējo pils telpu inventāru un izkārtojumu, atklājot, ka pils pirmajā stāvā atradās telpas viesu uzņemšanai, piemēram, Klavieru un Ērģeļu istabas, svinību zāle, ēdamzāle, balkona istaba, savukārt otrajā stāvā iekārtota bibliotēka, biljarda zāle, viesu istabas, guļamistabas un darba kabineti.
2021. gadā, noslēdzoties restaurācijas darbiem mūzikas salonos, atklājušies iluzori gleznojumi piesātinātā krāsu gammā neoklasicisma, neorenesanses un ampīra stilā. Klavieru istabu rotā pilastri ar joniešu kapiteļiem. Uz vāzēm vainagotajiem portrikiem uzsēdināti spārnotie grifi, kas izskatās kā skulptūras. Marmora gleznojums veidots ar ēnu, piešķirot istabai telpiskumu. Zeltītā un zaļganīgā tonī rotātās ampīrstila vāzes uz oriģinālām melnas krāsas durvīm atspoguļo elementus, ko var vērot arī citos interjera fragmentos. Ērģeļu istabā dekoratīvā apdare veidota neorenesanses stilā. Augstie iluzorie āderējumi ar rombveida pildņiem vidū papildināti ar koka apdares profiliem un atdalošām līstēm, imitējot ozolkoka paneļa apdari. Virs ietonētās kamīna vietas noslēpies mākslinieka paraksts. Griesti telpās krāsoti divos toņos un akcentēti ar divām profila līnijām.
Mūzikas salonu lustras un aizkari raksturīgi 19. gs. 2. pusei. Neogotikas stila lustras iegādātas Rietumeiropā, restaurētas, elektrificētas un pielāgotas izmantošanai mūzikas salonos.
Klavieru istabas aizkari veidoti ar katra loga augšdaļas smailloka formai pielāgotiem lambrekeniem, kas šūti no bieza, kokvilnas auduma un, kuru krāsa un raksts (zelta toņa heraldiskās lauvas vīnsarkanā fonā), tekstūra un citi parametri atbilst gotikas stila analogiem, kas izgatavots pēc 11. gs. angļu auduma parauga. Logu dekorēšanai izmantotas “skotu mežģīnes” ar asimetrisku atsējumu. Mežģīņu materiāls izgatavots no dabīgas kokvilnas un tā raksts precīzi atkārto 19. gs. tradicionālo “skotu mežģīņu” rakstu. Plāno aizkaru atsiešanai izmantotas no lambrekena auduma šūtas lentas, kuras papildinātas ar bārkstīm. Aizkaru komplektā ietilpst no koka izgatavotas ar profiljoslām un neogotikas stila reljefu rotātas zelta toņa aizkaru karnīzes un atsaišu rozetes.
Ērģeļu istabā, lai saglabātu skaidri nolasāmo logu augšdaļas formas un neaizsegtu specifisko rāmja augšdaļas siluetu, izmantoti seši vienādi, asimetriski atsieti krēmbaltas krāsas dienas aizkari no “skotu mežģīņu” auduma ar rakstu. Aizkaru dekoratīvo akcentu veido neogotikas stila formās izgatavoti misiņa lējuma kronšteini, misiņa aizkaru stanga un profilēti virpoti uzgaļi ar stilizētu pīķa formas elementiem galā. Aizkaru slejas stiprinātas ar atbilstoša diametra un toņa misiņa gredzeniem un slēju atsiešanai izgatavotas atsaišu rozetes. Kolorītu rada auduma atskaites ar bārkstīm, kas veidotas no pieskaņota auduma
Klavieru istabā aplūkojami arī četri Bra sienas svečturi, kas raksturīgi 19. gs. sākumam.
Klavieru istabā eksponēts Alūksnes muzeja krājumā glabātais Leipcigas firmas “J. Blüthner” koncertflīģelis, kas būvēts ap 1853.-1854. gadu. Pēc restaurācijas un atjaunošanas SIA “Ugāles ērģeļbūves darbnīcā” pie izcilā ērģeļbūves meistara Jāņa Kalniņa, flīģelis atguvis savu sākotnējo muzikālo un estētisko kvalitāti. Tika nomainīts instrumenta ārējais korpuss un atjaunots tā vēsturiskais skanējums, kas dzirdams multimediālajā ekspozīcijā “Helēnas dziedājums”. Mūzikas instruments Alūksnes muzeja krājumā nonācis no Ziemeru muižas un kādreiz piederējis Volfu dzimtai. Nozīmīgi, ka uz šāda mūzikas instrumenta savulaik izpildījis skaņdarbus ievērojams baronu Fītinghofu dzimtas pārstāvis - Konrāds Adalberts Egons fon Fītinghofs. 19. gs. mūzikas instruments ļauj mūziķiem autentiskāk interpretēt romantisko klaviermūziku, jo tas būtiski atšķiras no mūsdienu instrumentiem. Koncertflīģelim ir tembrāli bagātāks skanējums, bet tā kopskaņa ir klusāka par moderno flīģeli.
Restaurācija un projekcija realizēta Alūksnes novada pašvaldības īstenotā projektā Nr. LV-RU-008 “630 verstis pilnas sajūtām”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros (Latvia-Russia CBC Programme 2014-2020).
Telpu oriģinālās apdares atsegšanas un konservācijas projektu izstrādāja un autoruzraudzību nodrošināja SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”.
Telpu restaurāciju veica Bauskas novada Rundāles pagasta Gunāra Grīnfelda individuālais restaurācijas uzņēmums “ROKAJS”.
Koka paneļu profilējumus pēc vēsturiskā parauga izgatavoja koktēlnieks Aivars Mežkazs.
Interjera izveidē konsultēja mākslas zinātnieks Dainis Bruģis, mākslas vēsturniece, piļu un muižu arhitektūras un vēsturisko interjeru pētniece Ina Līne un Jānis Ceplis (Interjera priekšmetu restaurācijas filma “Intarsija”.
Interaktīvitāti “Leģendas stāsts”, kas vēsta par Fītinghofu dzimtu, izveidoja SIA “Overly”
Ieraksti meklēto