Maija mēneša krājuma priekšmets

Maija mēnesis Alūksnē sagaidīts ar vēsturiskiem un vērienīgiem notikumiem – 4. maija militāro parādi un Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita viesošanos Alūksnē, tādēļ mēneša krājuma priekšmeta goda vietā ceļam fotogrāfiju, kurā iemūžināta militārā parāde un pirmā Latvijas Valsts  prezidenta Jāņa Čakstes vizīte Alūksnē. 

7. Siguldas kājnieku pulkā (tāpat kā citos Latvijas Armijas pulkos) pastāvēja noteikta valsts svētku atzīmēšanas kārtība. Ik gadu tika svinēts 1. maijs (LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena), 22. jūnijs (Cēsu kauju atceres diena), 11. novembris (Lāčplēša diena), 18. novembris (Latvijas Republikas proklamēšanas diena), pēc K. Ulmaņa apvērsuma- arī 15. maija svinības. Nozīmīgs pasākums bija Alūksnes atbrīvošanas svētki 29. maijā, kā arī  pulka jubilejas svinības 20. jūnijā. 

Svētku svinēšanai tika izstrādāts īpašs reglaments. Alūksnes garnizona pavēļu grāmatās minēts, ka 1923. gada 15. novembrī tika izdota pulka komandiera Kristapa Frickausa pavēle: “Šī gada 18. novembrī, mūsu valsts proklamēšanas svētku dienā, pulksten 12:00 nolieku karaspēka parādi uz Pils ielas, pie tirgus laukuma. Uz parādi izvest ar karogu, pie mūzikas orķestra 7. Siguldas kājnieku pulka instruktoru, 1., 2., 3. un 4. rotas. Parādi komandēšu es. Uz parādi ierasties visiem no dienesta pienākumu izpildīšanas brīviem virsniekiem un kara ierēdņiem. Uz parādi vienības izvest sardžu ietērpā, bez patronām, mēteļos. Alūksnes valsts iestādes, skolas un sabiedriskas organizācijas tiek uzaicinātas ņemt dalību garnizona parādē.”

Pulka svētku svinības parasti ievadīja dievkalpojumi  luterāņu un pareizticīgo baznīcās, kur bez karavīriem sapulcējās arī daudzi vietējie iedzīvotāji. Beidzoties dievkalpojumam, visi devās uz kritušo 7. Siguldas kājnieku pulka karavīru pieminekli, kur tika izsaukti Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru vārdi. Pēc tam pieminekļa pakājē tika nolikti vainagi.  Svinīgais pasākums noslēdzās ar garnizona vienību parādi. Pēc tam svētku dalībnieki sēdās pie svinību galdiem.

Pēc līdzīga parauga notika arī pārējie svētku pasākumi. Svētku laikā Alūksnes pilsētas ielās organizētās militārās parādes skatītājos pulcēja plašu iedzīvotāju skaitu.

Svinīgos pasākumus ar savu klātbūtni Alūksnes garnizonā pagodināja augsta ranga Latvijas valsts amatpersonas. 1923. gadā Alūksnē viesojās Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste. Viņa vizītes galvenais mērķis bija kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem veltītā pieminekļa atklāšana. Vēsturiskajās fotogrāfijās iemūžināti mirkļi no pieminekļa atklāšanas pasākuma, kā arī parādes, kas tika organizēta pie Alūksnes Jaunās pils (tolaik 7. Siguldas kājnieku pulka štāba).

1929. gadā 7. Siguldas kājnieku pulka 10. gadadienā Alūksnē viesojās arī Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Tolaik militārā parāde tika organizēta Vienības laukumā, kas atradās ezera krastā, pretī Alūksnes Jaunajai pilij. Ko par saviem iespaidiem Alūksnē teicis Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals “Malienas Ziņu” redaktoram A. Straumem, var lasīt 1929. gada 4. jūlija “Malienas Ziņās”: “Alūksnes pilsēta atrodas no dabas reti skaistā vietā. Jau Alūksnes ezers ar savām salām vien atstāj paliekamu iespaidu un ja vēl pievieno skaisto parku, tad rodas iespaids, ka Alūksne ir patīkama atpūtas vieta. Arī pati pilsēta slēpusies dārzu zaļumā. Labo iespaidu bojā tikai pilsētas nami, kuri pa lielākai daļai pilnīgi bezgaršīgi, kā jau pie agrāko laiku būvēm. Cik izdevās novērot, Alūksnē arī tiek gādāts par tīrību. Apkārt vecai pilsētai ceļas jauna, un Alūksne ar laiku, ja vien nokārtosies kādreiz ērtāka satiksme, var kļūt par iecienītu vasaras izbraukuma vietu. Skaistā vietā atrodas arī kritušo varoņu piemineklis- vienkāršs, bet iespaidīgs. Patīkamu iespaidu atstāj arī šķietamā iedzīvotāju savstarpējā saprašanās un labās attiecības ar pulku. Liekas, Alūksni nav skāris galēji labās un galēji kreisās politikas vilnis. Liekas Alūksne saimnieciski uzplaukst. Arī Alūksnes apkārtne sevišķi bagāta ar skaistiem dabas skatiem. Kalni, lejas, strautiņi, ezeri un meži sakopti skaistā dabas mākslas darbā.”

Alūksnes garnizonu ar savu klātbūtni pagodināja arī Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis ar kundzi. 1930. gada 5. augustā viņi devās ceļā caur Priekuļiem un Alūksni, lai iepazītos ar Latvijas dabas jaukumiem un lauku dzīves apstākļiem. Izbraukumā piedalījās arī Ministru prezidents Hugo Celmiņš ar kundzi, Kara ministrs ģenerālis  Mārtiņš Vācietis ar kundzi,  kā arī citi valdības locekļi, Saeimas prezidijs, Saeimas ārlietu komisija un ārlietu ministrijas augstākie darbinieki. Viesi tika uzņemti 7. Siguldas kājnieku pulka virsnieku klubā Alūksnes Jaunajā pilī. 

Savukārt 1938. gadā Alūksnes atbrīvošanas svētkos pilsētu apciemoja Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. K. Ulmaņa prezidentūras laikā svētki tika svinēti īpaši vērienīgi. Alūksnē pie goda vārtiem uz Pils ielas prezidentu sagaidīja karavīru un aizsargu goda sardze, valsts un pašvaldību iestāžu un organizāciju pārstāvji un iedzīvotāji. Pilsētas galva K. Magaziņš teica uzrunu. Tālāk viesi devās uz Vienības laukumu, kur notika Alūksnes pilsētas Glika pamatskolas, Alūksnes igauņu 6 klašu pamatskolas un Alūksnes pagasta pamatskolas kopīgais izlaidums. To ar uzrunu atklāja Valkas apriņķa tautskolu inspektors J. Bricmanis, pēc tam runu teica K. Ulmanis. Pasākumā kopā pulcējās ap 3000 vietējo iedzīvotāju. Pēc izlaiduma K. Ulmanis devās uz 7. Siguldas kājnieku pulka kritušo karavīru pieminekli, kur pieņēma pulka parādi un nolika pie pieminekļa vainagu. Svētku ietvaros prezidents apmeklēja arī 7. Siguldas kājnieku pulka štābu Alūksnes Jaunajā pilī. 

Alūksnes goda viesu vidū Pirmās Latvijas Republikas laikā bijuši arī Latvijas Kara ministrs Antons Ozols, Latgales divīzijas komandieris ģenerālis Krišjānis Berķis, Latvijas armijas štāba priekšnieks ģenerālis Aleksandrs Kalējs, Latvijas armijas ģenerālis Andrejs Krustiņš un citas militārpersonas.

Atjaunotās Latvijas Republikas periods Alūksnē ienesa savas vēsmas. Tas bija laiks, kad formējās un nostiprinājās Latvijas aizsardzības spēku pozīcijas. Tolaik pastāvēja vairāki faktori, kas varēja ietekmēt Alūksnes (kā garnizona) pilsētas tālāko nākotni: pierobeža, vēl neizvestās padomju karaspēka daļas, no jauna formētās Latvijas Armijas vienības, (Alūksnē - Mobilo strēlnieku bataljons), komersantu intereses, bet visam pāri - vēlme pēc savas, neatkarīgas valsts. 

Brīvības alkas un novadnieku entuziasms izrādījās noteicošais. Jaunizveidotais Mobilo strēlnieku bataljons palika vēsturiskajās Latvijas Armijas 7. Siguldas kājnieku pulka kazarmās, pārņemot 7. Siguldas kājnieku pulka tradīcijas. 1990. gadu sākumā atjaunojās tradīcija organizēt militārās parādes, kuras tika organizētas novembra Valsts svētku ietvaros. Tā, piemēram, Mobilo strēlnieku bataljona gada jubilejā un Latvijas valsts 75.gadadienā 1993. gada 18.novembrī tik organizēta militārā parāde un karavīru kora priekšnesums pēc parādes pie Alūksnes Jaunās pils.

Par galveno parādes pieņemšanas vietu atkal kļuva Alūksnes Jaunā pils – bijušais 7. Siguldas kājnieku pulka štābs. Nozīmīgi, ka 2009. gadā tika atklāts padomju gados nojauktais Neatkarības karā kritušo 7. Siguldas kājnieku pulka karavīru piemineklis, kura pakājē joprojām atceres dienās tiek likti ziedi. Ikgadēji piemiņas brīži tika organizēti arī Garnizona kapos. 

Vēsturisko tradīciju turpināja arī Latvijas Valsts prezidenti, pagodinot Alūksni ar savu klātbūtni vēsturiski nozīmīgos brīžos. 1994. gada 25. jūnijā Alūksnē viesojās Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Pie pilsētas robežas kopā ar ziedu velti alūksnieši prezidentam uzdāvāja Bībeli, tad zirgu pajūgā ievizināja pilsētā, kur kultūras namā bija ieplānota tikšanās ar jaunievēlētajiem rajona un pilsētas deputātiem, kā arī ar Alūksnes iedzīvotājiem. Guntis Ulmanis tikās arī ar Alūksnes zemessargiem, nolika ziedus pakalnā, kur kādreiz bija Siguldas kājinieku pulka piemineklis, kas padomju gados nojaukts, aplūkoja Aizsardzības spēku kazarmas un viesojās Alūksnes Jaunajā pilī. Šajā dienā risinājās arī velomaratons Keggi’94. Pēc finiša, riteņbraukšanas laureātiem prezidents dāvāja ozollapu vainagus.

1999. gada 28. novembrī Alūksnē viesojās Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga. Alūksnes mobilo strēlnieku bataljonā prezidente pieņēma 420 jaunkareivju zvērestus. Uz zvēresta pieņemšanu ieradās arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Zemessardzes štāba priekšnieks majors Jānis Kauķis. Svinīgo ceremoniju kuplināja Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris. Iedzīvotājiem bataljonā bija iespēja apskatīt ieroču un tehnikas izstādi. 

2009. gada 16. oktobrī Alūksnē viesojās Valsts prezidents Valdis Zatlers. Valsts prezidents atklāja 7. Siguldas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem veltītu atjaunoto pieminekli. Klātesot Alūksnes iedzīvotājiem un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem, V. Zatlers uzsvēra, ka šie karavīri cīnījās, “lai mēs varētu pacelt sarkanbaltsarkano karogu, lai mums būtu valsts, kurā runājam latviešu valodā, lai mēs varētu dziedāt savu himnu “Dievs, svētī Latviju!”, lai mēs varētu pārvaldīt savu valsti un art zemi savās mājās. Šīs vērtības ir izcīnītas ar cīņu, ir lietas asinis un krituši karavīri, neprasot, kas par to būs. Viņus vadīja ideāls – brīva Latvijas valsts. Arī šodien mēs iestājamies par šīm vērtībām”

2014. gada 22. maijā Alūksnē viesojās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Vizītes laikā Valsts prezidents tikās arī ar Alūksnes novada iedzīvotājiem, viesojās Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas muzejā un tikšanās laikā ar skolotājiem iepazinās ar Alūksnes novada izglītības jomas aktualitātēm. Vizītes turpinājumā Valsts prezidents nolika ziedus pie 7.Siguldas kājnieku pulka pieminekļa, viesojās Alūksnes Jaunajā pilī, darba pusdienās tikās ar Nacionālo bruņoto spēku Alūksnes garnizona vadību un apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku Alūksnes garnizonu.

ANM 14203/2