Decembra mēneša krājuma priekšmets
13.12.2023
Par Alūksnes novada muzeja decembra mēneša priekšmetu izvēlēts novadnieka fotomākslinieka Gunāra Bindes uzņemtais foto "Režisors Eduarda Smiļģa portrets" (ANM 14370/32), par kuru 1965.gadā Buenosairesā G. Binde saņēma savu pirmo zelta medaļu.
“Režisora Eduarda Smiļģa portretam” ir bagāta vēsture. Publiski tā esamība izskanēja 1965.gadā, kad izstādē Starptautiskajā mākslas fotosalonā Buenosairesā (Argentīna) salona mākslas fotogrāfijas jomā portrets ieguva galveno balvu, zelta medaļu. Tajā laikā tas bija liels pārsteigums un nozīmīgs notikums, kas kļuva par iedvesmojošu spēku ne tikai autoram pašam, bet visai Latvijas fotomākslai. Gunārs Binde bija izvirzījies Latvijas fotomākslas vadībā.
Smiļģa portretu mākslinieks sākumā bija iecerējis citādu – ka Eduarda Smiļģa seja būs viens no vairākiem teatrāliem elementiem, bet rezultātā tapa spilgts leģendāra cilvēka dzīves nogales traģiskuma attēlojums, kurā nolasāmas mūžīgas vērtības, kas vienmēr visos laikos būs saprotamas.
Eduarda Smiļģa portrets ir ļoti izteiksmīga fotogrāfija, kurā fotogrāfs Gunārs Binde ir mēģinājis pateikt kaut ko par cilvēka temperamentu, par viņa vērienu, par cilvēcisko. Tas nav sastindzis, reprezentatīvs portrets. Fotogrāfija tapusi pusgadu pirms Eduarda Smiļģa aiziešanas mūžībā, atklājot cilvēka norieta traģēdiju. Cilvēka, kurš vienmēr ir bijis valdnieks uz skatuves, bet sasniedzis dzīves posmu, kad vairs tik spēcīgs nejūtas, un palicis bez teātra. Un taisni šī traģika, kopā ar raksturu un temperamentu, veido portreta stiprās puses. Gunārs Binde kādā no intervijām skaidroja, ka Smiļģa pavērtā mute, viss tēls ir jāuzlūko plašākā kontekstā - režisors maijā tika atbrīvots no teātra, no sava likteņa, un teātrī viņš vairs tā arī neatgriezās. "Cilvēka portretā es ieliku pārdomas par tā būtību. Bildē jūtams tāds kā pēdējais elpas vilciens, veca patiesa cilvēka liktenis," savās pārdomās teicis fotogrāfs Gunārs Binde.
Foto tika uzņemts pie pagalma strūklakas uz 6x6 filmas. Smiļģim aiz muguras bija liepa, bet pretī stāvēja Plaudis un viņu iztaujāja, kurināja, mēģināja izprovocēt uz emocijām, uzdodot pretjautājumus, iebilstot utt., bet Gunārs Binde ar garo objektīvu notupies un no apakšas bildējis. Vienā brīdī, kad Eduards Smiļģis kavējies atmiņās par Dailes teātri, par Raini, par jaunību, viņa acīs sariesās asaras, un tas bija tas brīdis, kad tapa leģendārais foto, kurā nolasāms leģendārā režisora Eduarda Smiļģa mūža nogales traģiskums un Gunāra Bindes daiļrades vadmotīvs - pretēju uzskatu sadursme, labā un ļaunā cīņa. Viņa fotogrāfijās pulsē dinamika, dramatisks spriegums. Gunārs Binde foto veido kā mākslinieks, cenšoties piekļūt fotomākslas iekšējās struktūras visapslēptākajai būtībai. Skaudrais, asociatīvi rosinošais fotogrāfiskais skatījums apliecina humānisma spēku, iejūtību un ir tuvs daudzu pasaules tautu skatītājiem.
Gunārs Binde dzimis 1933. gadā Bejas pagastā. 1950-to gadu beigās sācis nodarboties ar fotografēšanu un kļuvis par profesionālu fotogrāfu. G. Binde ir pazīstams kā fotomākslas klasiķis, darbojies kā elektriķis, gaismotājs, pasniedzējs, fotogrāfs, veidojis arī fotofilmas, dekorācijas teātra izrādēm, piedalījies dokumentālo filmu veidošanā. 1989. gadā kļuvis par Latvijas Fotomākslinieku savienības biedru, 1991. gadā saņēmis Buclera prēmiju. 2009. gadā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku. Piedalījies vairāk nekā 300 izstādēs, saņēmis vairāk nekā 100 medaļu un citu apbalvojumu. Fotomākslinieka izstādes vairākkārt bijušas apskatāmas arī Alūksnes novada muzejā.
Ieraksti meklēto