Gadu mijā aizdomājamies par laiku, kurš kā allaž šķiet paskrējis pārāk ātri. Par straujo laika ritējumu mums atgādina uzticamais palīgs – pulkstenis, tādēļ šomēnes par Alūksnes novada muzeja krājuma priekšmetu izvēlēts Švarcvaldes pulkstenis. Daudzu gadsimtu laikā ir mainījies pulksteņu izskats, to izgatavošana, materiāli, bet nemainīgs ir palicis pulksteņa uzdevums – rādīt laiku.
Švarcvaldes pulkstenis, kurš apskatāms Alūksnes novada muzeja vēstures ekspozīcijā “Laikmetu mielasts”, iegūts no zemnieku saimniecības “Vēciņi” Jaunlaicenes pagastā. Tas izgatavots 1911. gadā un vēsta par senu un bagātu pulksteņu izgatavošanas vēsturi.
Švarcvalde jeb tulkojumā no vācu valodas “Melnais mežs” tiek aprakstīta kā dzegužu pulksteņu dzimtene. Tā ir ar mežiem klāta kalnu grēda Bādenes-Virtembergas zemē Vācijas dienvidrietumos. Švarcvaldes pulksteņi savu slavu ieguva 18. gadsimtā, taču jāatzīmē, kā šāda tipa laikrāži pirmo reizi parādījās jau citviet Vācijā 17. gadsimta vidū. Pirmie koka pulksteņi izgatavoti, izmantojot grebjamo nazi, zāģi un vīli. Ja sākumā šo darbu piekopa tikai daži meistari, tad drīz vien pulksteņus izgatavoja tūkstošiem meistaru, tādā veidā arī veidojot šī reģiona reputāciju.
Izgatavošanas materiālu pieejamības un garo ziemu dēļ koka pulksteņa izgatavošanai varēja pievērsties jebkurš, kurš vēlējās īsināt laiku un radīt ko lietderīgu. Domājams, ka sākumā pulksteņus savām vajadzībām izgatavoja zemnieki, vēlāk savu prasmi pilnveidojot profesijā. Jāatzīmē, ka iepriekšējos periodos pulkstenis bija kā privilēģija un dārgs prieks, kas bija pieejams tikai cilvēkiem no augstāka sabiedrības slāņa.
Ražošanai pieņemoties spēkā un iegūstot popularitāti, pulksteņa kokas daļas un mehānismu sāka aizstāt ar metālu, skrūvēm un stieplēm. Pieauga pulksteņu kvalitāte un zobratu skaits, tāda veidā pulkstenim vairs nekalpojot tikai diennakti, bet gan veselu nedēļu. 1738. gadā atsvaru un svārstu vietā ierīkoja sišanas mehānismu un dzeguzi, ar kuru pulkstenis ieguva lielu popularitāti. Ciemata mājsaimniecības sāka specializēties dažādu pulksteņa detaļu izgatavošanā, padarot izgatavošanas procesu daudz efektīvāku, taču tik un tā pamatā saglabājās roku darbs. 19. gadsimta pirmajā pusē pulksteņi piedzīvoja savus ziedu laikus, ražojumu skaitam sasniedzot piecpadsmit miljonus. Pulksteņi tika eksportēti uz lielāko daļu Eiropas valstu un nonāca arī Krievijas impērijā.
Švarcvaldes apdzīvotajās vietās liela daļa iedzīvotāju pelnīja iztiku ar pulksteņu vai to daļu izgatavošanu, taču tie, kuriem nebija savu darbnīcu, bija spiesti gatavot tos savās dzīves vietās. Tas bija bīstami veselībai, jo tas telpā atstāja metāla putekļus, kā arī krāsa saturēja svinu. Tie meistari un mākslinieki, kas nodarbojās ar detaļu izgatavošanu vai pulksteņu apgleznošanu, krietni saīsināja savu mūžu, bieži nenodzīvojot vairāk par piecdesmit gadiem. Viens meistars ar savu zelli jeb mācekli nedēļā varēja izgatavot līdz piecdesmit pulksteņiem.
19. gadsimta vidū notika izmaiņas tradicionālajā pulksteņu izgatavošanā, dzegužu pulksteņiem zaudējot popularitāti un reģionam ciešot no slimībām, kara, bada un konkurences. Radītā krīze pulksteņu izgatavošanā tika pārvarēta, pieņemot amerikāņu fabriku mašīnu ražošanas metodes, kas krietni palielināja produkcijas apjomu. Tas atļāva Švarcvaldes pulksteņiem pilnvērtīgi konkurēt ar saviem ārvalstu brāļiem.
Alūksnes novada muzejā apskatāmais pulkstenis pieder pie klasiskā lokveida pulksteņa tipa. Pulksteņa vairogs, pēc kura var noteikt pulksteņa veidu, ir roku darbs, tā darināšanā izmantota egle. Pulksteņa izgatavošanā parasti iesaistījās vairāki cilvēki. Sākotnēji notika koka apstrāde, tam sekoja grunts uzklāšana un ciparnīcas izveide. Smalks darba process bija vairoga apgleznošana, ko bieži vien veica sievietes. Apgleznošanā pamatā tika izmantoti sižeti, kas raksturoja dzīves ritmu. Populārākie sižeti bija, piemēram, svētki, ainavas, gadalaiki. Pavasaris parasti tika atainots ar ziediem, vasara ar darbarīkiem un siena pļavu, rudens ar augļiem, bet ziema ar apsnigušu ainavu. Ekspozīcijā “Laikmetu mielasts” apskatāmā pulksteņa pamatnē atainots gadalaika sižets – ziema.
Ja kādreiz Švarcvaldes pulksteņi bija daudzās mājās un to skaits bija mērojams tūkstošos, tad mūsdienās tie ir retums un īpaša vērtība, kas sevī glabā bagātu vēsturi, kultūru un darināšanas tradīcijas.