Jūlija mēneša krājuma priekšmets

Sākums / Muzejs / Krājums / Mēneša priekšmets

15.07.2024

Sudraba šiliņš, kalts no 1479.-1484.g., Rīgas arhibīskapijas “sede vacante” laikā. Aversā redzams fragments no divām sakrustotām atslēgām, izdilušajā daļā, iespējams, atradies krusts vai Rīgas domkapitula lilija.

Gandrīz visu viduslaiku Livonijas vēsturi raksturo sāncensība starp Livonijas ordeni un apkārtējām bīskapijām, it īpaši Rīgas arhibīskapiju, ar kuru notika bieži konflikti par Rīgas pilsētu. Nesaskaņas starp ordeni, arhibīskapiju, Rīgas rāti un pilsētas namniekiem izpaudās arī naudas ziņā. Gandrīz katra viduslaiku pilsēta kala savu naudu, un 1452.g. Salaspils līgums padarīja Rīgu feodāli atkarīgu gan no bīskapijas, gan no Livonijas ordeņa, dodot abiem kopīgas naudas kalšanas tiesības. Sākotnēji šīs tiesības gan netika izmantotas - gan ordenis, gan bīskapija turpināja kalt katrs savas monētas ar savu simboliku, kurā parasti līdz ar ordeņa un bīskapijas simboliem iekļāva arī ordeņa mestra vai Rīgas arhibīskapa dzimtas heraldiku.

Ar laiku Rīgas domkapituls un daļa pilsētas sāka politiski atbalstīt ordeni, un 1477.g. arhibīskaps Silvesters Štodevešers gan ordeni, gan Rīgas pilsētu lika ekskomunicēt no baznīcas. Starp ordeni un arhibīskapiju sākās karš, kura laikā Štodevešeru sagūstīja ordeņa landmestra Bernda fon Borha karaspēks. Pēc Štodevešera nāves 1479.g. sākas neskaidrības par to, kas ieņems arhibīskapa amata vietu. Ordenis domkapitulam kā kandidātu uzspieda Rēveles bīskapu, ordeņmestra brālēnu Simonu Borhu, kuru pilsēta atteicās atzīt.

Pāvests Siksts IV, kuram vismaz teorētiski bija autoritāte gan pār ordeni, gan arhibīskapiju, par arhibīskapa kandidātu iecēla Stefanu Grūbi, bet notiekošā konflikta dēļ Grūbem šī amata vieta lielākoties bija tikai formalitāte. Realitātē laiks no 1479-1484.g. bija t.s. “sede vacante” jeb “tukšā krēsla” periods, kura laikā arhibīskapa tronis gan simboliski, gan fiziski bija neaizņemts, un bīskapa pienākumus pārņēma domkapituls. Domkapitula un pilsētas kopējā pārziņā bija arī naudas kalšana, monētās arhibīskapa amata simbolus - zizli un krustu - papildina vairs nevis individuāla bīskapa heraldika, bet gan pašas Rīgas pilsētas (krusta zīme virs sakrustotām atslēgam) un Rīgas domkapitula (fleur de lis lilija) simboli.

Siksts IV 1483.g. Berndu fon Borhu atcēla no ordeņmestra amata un lika viņu apcietināt. Nākamajā gadā tika apcietināts arī viņa bijušais sekretārs Mihaels Hildebrands, kurš tai pašā gadā pēc pāvesta pavēles tika laists brīvībā un iecelts Rīgas arhibīskapa amatā. Hildebranda laikā tika panākts vismaz daļējs miera izlīgums ar ordeni, arī monētas no 1500.g. kala kopīgi ar jauno ordeņmestru Volteru fon Pletenbergu.

ANM plg 8186

ALŪKSNES NOVADA MUZEJS

Adrese: Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Tālrunis: +371 64381321
Mob.tālrunis: +371 25665538
E-pasts: [email protected]

Kontakti Darba laiks Kā nokļūt Privātums Piekļūstamības paziņojums Anketas

Dizains un izstrāde weblapa.lv

Ieraksti meklēto