Multimediāla ekspozīcija "Helēnas dziedājums"
02.08.2021
Jaundarbs “Helēnas dziedājums” ir Alūksnes muižas pēdējās mantinieces - baroneses Helēnas, vēstījums par baronu Fītinghofu dzimtu un viņu atstāto mantojumu Alūksnē. Darba autori: Andra Manfelde (dzejproza), Artis Gāga (oriģinālmūzika)
Izpilda: Sniedze Kaņepe (balss), Artis Gāga (saksofons), Pēteris Ozoliņš (čells), Māris Žagars (klavieres)
Multimediāla projekcija: SIA “REVERIE Trading Group”, Mārtiņš Priedītis un Jānis Ķikulis
*Attēls no restaurēto mūzikas salonu atklāšanas pasākuma.
Ekspozīcija baudāma Alūksnes Jaunās pils restaurētajos mūzikas salonos - Klavieru un Ērģeļu istabās, kas pārsteidz ar iluzoriem sienu gleznojumiem, piesātinātām krāsu gammām un ampīra stilā rotātām vēsturiskajām durvīm.
"Helēnas dziedājums"
Es nāku no miglas
Ar pērlēm rokās
Man seko lapsa
Līkločiem lodā
Kā ruda kleitas josta
Izveicīga un gudra
Lapsa un es
Mēs dzimušas ezera krastā
No dzimtas diženā koka
Pēdējais, aizlauztais zars
Lapsa, rādi man ceļu!
Šo ezera spoguli
Lapsa, rādi man ceļu!
Manas atmiņas ved caur vara kaluma vārtiem
Es noliecos kumpa kā mūža izskaņā savā
Kad pametu bērnības zemi
Ar ezeru – Dieva asaru tajā
Caur vārtiem
Ir jāieiet dārzā
Te burtu vairs nav
Vien metālā izkaltie vārdi
Deg manā sirdī un prātā
“Daba runāja uz cilvēka garu
Uzklausi mani
Tu redzi visus šos dārgumus.”
Tie ir tavi...
Jūs, kas iemīlējāt šo zemi
Ar visu savu maigumu
Sākdami sacensību ar Radītāju
Un celdami šo pili un dārzu
Greznību virzīdami kā sauli
Nāc, lapsa
Atsēdies man līdzās
Tēvi!
Kā es vēlētos uzrunāt jūs
Satikt un sēsties pie viena galda
Kaut – vienā laivā
Arnold, Gustav, Otto
Jozef, Aleksandr, Burhard
Tēvi, tēvi!
Es aizveru acis un redzu
Sevi starp dzimtu stāvam
Foto meistars jau pacēlis signālam roku
Mēs kā zaldāti aizturam elpu
Tikai palmas čaukstina vējš
Mūsu suns klausās tāluma rejās
Sakostiem zobiem
Smilksti un klusums, klusums
Es ieklausos un dzirdu, kā sacīto turpina koki
“Mana pils ir ezera draugs
Tā es to esmu gribējis
Es, ko jūs dēvējat par “cilvēku draugu”
Laika laiva šķeļ ūdeni
Ceļā uz mūsu krastu
Viens airis tai iznīcība
Bet otrs – žēlsirdība
Lapsa sakustina asti
Saulrieta atspulgā
Ūdens kļūst tumšāks
Kā tikko kausēts
Melns sudrabs
Zem kura guļ pērles
Un gaida, kad modīsies
Viens no mums
Tas arī būs zvejnieks
Kas savienos to, kas dots
Un kas redzams.
Ieraksti meklēto