Alūksnes muzejā taps jauna arheoloģijas ekspozīcija "Zemē apraktā sāls"

Nozīmīga Alūksnes novada kultūrvēsturiskā mantojuma daļa ir arheoloģijas pieminekļi un arheoloģiskajos izrakumos atrastās vēstures liecības. Ievērojamākais arheoloģijas piemineklis Alūksnē ir Livonijas ordeņa pils (valsts aizsardzības Nr.157), kas ir arī valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Alūksnes pilsdrupas (valsts aizsardzības Nr.2665).

Alūksnes novada pašvaldība, apzinoties šī kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmīgumu, jau vairāku gadu garumā veic mērķtiecīgus Alūksnes pilsdrupu izpētes, saglabāšanas un atjaunošanas darbus, kas nākotnē nodrošinās kvalitatīvu un autentisku vēsturisko Alūksnes pilsdrupu mūru saglabāšanu, kā arī iepazīstinās sabiedrību ar Alūksnei un apkārtējai teritorijai raksturīgo un neatkārtojamo kultūrtelpu.

2011., 2014. - 2016., 2018., 2019. gadā vairākās Livonijas ordeņa pils vietās- pils Ziemeļu priekšpils daļā, galvenās pils Ziemeļrietumu daļā, apaļajā Dienvidu tornī, kā arī Dienvidu priekšpilī- veikti arheoloģiskās izpētes darbi.

Nozīmīgi, ka arheoloģisko izrakumu laikā iegūti vairāk nekā 5000 arheoloģiskie atradumi, kas nonākuši Alūksnes muzeja krājumā. Gruvešos un citos kultūrslāņos atrastas daudzveidīgas liecības: būvdetaļas, monētas, sprādzes, metāla apkalumu fragmenti, zirglietas, spēļu metamie kauliņi, pogas, baltmāla pīpes kāta fragmenti, granātu fragmenti, lodes, kramenīcas krami, nažu fragmenti, arbaleta uzmavas bultas gali, mucu krāni, atslēgas, piekaramās slēdzenes, uzpirksteņi, svečturi, rotas. Starp atradumiem ir arī Latvijas arheoloģiskajā materiālā izcili un reti sastopami priekšmeti, piemēram, Īrijas "lielgabalu" jeb lielais vara šiliņš, Tartu bīskapijas feniņš, raga taures apkalumi, karavīra lāde un tās saturs, relikvija ar Svētā Jura attēlu u.c. senlietas. Pateicoties arheoloģisko izrakumu apjomam un regularitātei, atklāti nozīmīgi fakti un liecības par viduslaiku un jauno laiku vēstures periodiem, kas apkopoti arheologu pētījumos un atskaitēs, un papildina Alūksnes muzeja krājumu un pētniecības materiālu.

Lai nodrošinātu jaunatklāto, daudzveidīgo arheoloģiskās izpētes rezultātu un muzeja arheoloģijas kolekcijas pieejamību sabiedrībai, Alūksnes muzejs kā aktualitāti un nepieciešamību izvirzīja Livonijas ordeņa pils arheoloģijas ekspozīcijas izveidi.

Ekspozīcija ļaus ieskatīties laikā, kad Livonijas ordeņa pils Alūksnē bija nozīmīgs pierobežas aizsargpostenis un šī reģiona lielākā sāls krātuve, kā arī vēstīs par dažādu varu, sabiedrības slāņu un kultūru mijiedarbību un līdzāspastāvēšanu, akcentējot vietējo iedzīvotāju lomu iekarotāju politikā.

Lai apmeklētājiem radītu plašāku priekšstatu un interesi par pils vēsturisko un stratēģisko nozīmi, kā arī tās lomu sabiedrībā viduslaiku un jauno laiku periodā, ekspozīcijas saturu paredzēts atspoguļot politikas, karošanas, sadzīves, būvniecības, amatniecības un tirdzniecības jomās. Kopumā šajā ekspozīcijā plānots eksponēt vairāk nekā 200 senlietas. Rūpējoties par arheoloģisko priekšmetu saglabātību un eksponēšanas iespējām topošajā ekspozīcijā, Alūksnes muzejs ar Alūksnes novada pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ir radis iespēju konservēt 30 arheoloģiskos priekšmetus. Konservācijai atlasīto senlietu izvēli noteica to unikalitāte, saglabātības pakāpe un nozīmīgā loma katras ekspozīcijas tematiskās daļas vēstījuma akcentēšanā.

Savukārt, lai radītu priekšstatu par arheoloģisko darbu intensitāti un iegūto atradumu apjomu, ekspozīcijā iekļauta arī sadaļa par arheoloģisko darbu norisi, vērtīgākajiem atradumiem un kultūrslāni.

Lai nodrošinātu mūsdienu muzeju daudzveidīgās auditorijas intereses, liela nozīme ekspozīcijā paredzēta gan oriģinālajām senlietām un aprakstiem par to pielietojumu, gan arī interakcijai, kas ļaus apmeklētājiem radoši iesaistīties satura izzināšanā un sajust dinamiku, skatoties projekciju, liekot puzli, zīmējot ar cirkuli, darbojoties ar dažādām seno priekšmetu replikām, iejūtoties pils iedzīvotāja tēlā un fotografējoties aiz stikla sienas. Lai apmeklētāji varētu iegūt padziļinātu informāciju par Livonijas ordeņa pils vēsturi un arheoloģisko izrakumu gaitu un rezultātiem, ekspozīcijā plānota arī digitāla projekcija, kuras saturu papildinās arheologu stāstījums. Šīs ekspozīcijas sadaļa būs pieejama arī Alūksnes muzeja mājaslapā www.aluksnespils.lv.

Īpaši nozīmīga šī ekspozīcija alūksniešiem un tās viesiem būs brīdī, kad apmeklētājiem durvis vērs atjaunotais Livonijas ordeņa pils priekšpils Dienvidu tornis, kas ir vienīgais no senās viduslaiku pils astoņiem torņiem, kas būtiskā vēsturiskā apjomā ir saglabājies līdz mūsdienām. Pēc Dienvidu torņa apmeklējuma un vizuāla priekšstata gūšanas par tā apjomiem un funkcijām, nozīmīgs būs Alūksnes muzeja arheoloģijas ekspozīcijas apmeklējums, kur varēs iegūt papildus informāciju par Livonijas ordeņa pils vēsturi un arheoloģiskajos izrakumos iegūtajām senlietām.

Tā kā Alūksne ir kļuvusi par pieprasītu tūrisma galamērķi, arī Alūksnes muzejam mērķtiecīgi jāpiedalās tūrisma piedāvājuma veidošanā un jānodrošina kvalitatīva, padziļināta, saistoša informācija par nozīmīgiem kultūrvēstures objektiem, akcentējot to unikalitāti. Ekspozīciju plānots atvērt 2021.gada 12.novembrī un eksponēt turpmākos 7 gadus.

Arheoloģijas ekspozīcijas tehniskā projekta autore dizainere Madara Pilipa- Matisone. Projekta vadītāja Alūksnes muzeja direktores vietniece Elīna Birzniece.

Projekta “Livonijas ordeņa pils Alūksnē arheoloģijas ekspozīcijas “Zemē apraktā sāls”” realizācijai Valsts kultūrkapitāla fonds 2021. gada Muzeju nozares attīstības programmā Alūksnes muzejam piešķīris 18 000 EUR.