Šodien, Lāčplēša dienā, Alūksnes muzejs saņēma nozīmīgu dāvinājumu - mūsu novadnieka Eduarda Poda Lāčplēša Kara ordeņa III šķiras diplomu un apliecību par dalību Latvijas neatkarības karā.
Paldies Eduarda Poda mazdēlam Uģim Frīdrihsonam un viņa ģimenei par dzimtas un vēstures liecību saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
Lāčplēša dienā godināsim Eduardu Podu un viņa līdzgaitniekus - Latvijas brīvības cīnītājus un aizstāvjus, kuri 1919. gadā guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju - Bermonta karaspēku.
EDUARDS PODS Sīmaņa dēls
5. Cēsu kājnieku pulka dižkareivis.
Dzimis 1899. gada 9. maijā Kolberģa (Bejas) pagastā. 1919. gadā iesaukts Latvijas armijā, piedalījies cīņās pret landesvēru pie Liepas un Lodes, vēlāk pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
1919. gada 23. novembrī Zemgalē, kad vācu ķēde mēģināja apiet Zirņu krogam uzbrūkošo velosipēdistu rotu, Eduards Pods pašaizliedzīgi metās triecienā, izjauca ienaidnieka plānus un sekmēja kroga ieņemšanu, četru gūstekņu un ložmetēju saņemšanu.
No kara dienesta atvaļināts 1921. gada 27. novembrī. Bijis jaunsaimnieks Bejas pagasta “Mājupē”. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
1949. gada 25. martā arestēts, notiesāts. 8 gadus atradies ieslodzījumā. Pēc atgriešanās Latvijā, dzīvojis Bejas pagastā, mūža nogalē - meitas ģimenē Talsu rajonā. Miris 1983. gada 15. aprīlī. Apbedīts Alūksnes Lielajos kapos.