Publiskā muzeja ekskursija - “Kāds cilvēcisks spēks, varenība un sāpes… Pati dzīve! – Leo Kokle”!

"Kur šovakar iesim? Pie Leo, protams…" 
Mākslinieka Leo Kokles dzimšanas dienas mēnesī Alūksnes novada muzejs aicina uz publisko muzeja ekskursiju “Kāds cilvēcisks spēks, varenība un sāpes… Pati dzīve! – Leo Kokle”.

Tikšanās laikā iepazīsimies ar mākslinieka personību un darbiem, risināsim viktorīnas uzdevumus ekspozīcijā “Leo Kokle. Mākslinieka istaba”, aplūkosim gleznotāja personīgās lietas un mākslas darbus ekspozīcijā un arī muzeja krātuvē, apgūsim šaha spēli un piedalīsimies Leo Kokles piemiņas turnīrā šahā un dambretē sadarbībā ar Alūksnes Bērnu un jauniešu centru.
Aicinām ikvienu, īpaši mākslas un šaha cienītājus, 9. martā plkst. 18:00 uz Alūksnes novada muzeju! Dalības maksa: 4,00 EUR, skolēniem, senioriem 3,00 EUR.Katru mēnesi Alūksnes novada muzejs publiskajā ekskursijā aicina ielūkoties kādā no izstādēm vai ekspozīcijām, pievēršot lielāku uzmanību personībām, notikumiem un priekšmetiem, kas raksturo izcelto tēmu.

Martā runāsim par gleznotāju, izcilu mākslinieku un spilgtu personību Leo Kokli. Viņa dzīvesstāsts aizsākās 1924. gada 3. martā Visikumā, Jaunalūksnes pagastā, kur zēns nodzīvoja tikai deviņus mēnešus. Vēlāk vecāki pārcēlās uz Rīgu. Zēns bija ļoti kustīgs un dzīvespriecīgs, bet gadu pēc pārcelšanās ar viņu notika nelaimes gadījums, kas ietekmēja visu turpmāko Leo Kokles dzīvi. Atgadījās tā, ka nejauši viņš nokrita pa kāpnēm no otrā stāva un savainoja mugurkaulu. Iegūtā trauma bija nopietnas un smagas slimības aizsākums. Sekoja seši gari slimības gadi uz gultas slimnīcās un sanatorijās, kuros tika pārbaudīta mātes izturība un mazā zēna gribasspēks. Lai arī Leo bija smagi slims, zēns iemācījās lasīt un zīmēt. Pirmā krāsa, ar kuru viņš iepazinās bija baltā – baltas sienas, griesti, gulta, cilvēki baltos uzsvārčos…Auksta un svinīga krāsa. Un… pa logu redzētās zilās debess gabaliņš. Viņā mīļākā krāsa.

Tā kā Leo daudzus gadus nācās pavadīt slimības gultā gan mājās, gan slimnīcā, vecāki viņam piedāvāja nodarbības, kas attīsta prātu. Viņš apguva šaha un dambretes spēli, viņam nekad netrūka arī zīmuļu un papīra, lai rakstītu vai zīmētu. Leo Kokle bija apveltīts ar analītisku prātu, matemātisku domāšanu un ļoti augstu dzīves tonusu. Bērnībā apgūtās šaha spēles pamatzināšanas viņš pilnveidoja līdz atzīstamai meistarībai, kas vēlāk ļāva piedalīties dažādos turnīros. Agrā bērnībā gūtais rūdījums mākslinieka personībā veidoja spēju izturēt aktīvu rosību. Viņš vislabāk jutās sabiedrībā. Leo Kokle bija sabiedrības dvēsele. Visu, ko Leo Kokle darīja, viņš darīja ar jūsmīgas sirds degsmi.

1933. gadā Leo Kokle iepazinās ar profesora Paula Stradiņa ģimeni. Profesors uzņēmās zēna ārstēšanu, kā arī palīdzēja Leo Koklem izaugsmes ceļā. Vēlāk - 1962. gadā Leo Kokle uzgleznoja Paula Stradiņa portretu. Pie profesora P.Stadiņa redzētā gleznu kolekcija lielā mērā noteica Leo Kokles profesijas izvēli. Viņš nolēma iegūt mākslinieka izglītību.
1942. gada rudenī Leo Kokle sāka apmeklēt Jāņa Roberta Tillberga tēlotājmākslas studiju, bet 1944. gadā iestājās Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, ko veselības apstākļu dēļ nepabeidza. 1952. gadā Leo Kokle tika uzņemts Mākslinieku savienībā, bet 1964. gada 4. aprīlī Mākslinieku nama zālē tika atklāta Leo Kokles personālizstāde, kas bija kā atskaite par 20 gados paveikto.

Leo Kokle bija viens no pirmajiem māksliniekiem, kurš pēckara laikā meklēja jaunu attieksmi pret attēlojamo personu portretā, cenšoties izteikt viņa profesijas būtību. "Cilvēks - skaistumam un skaistums - cilvēkam. Šī mērķa dēļ man gribas dzīvot un strādāt. Tāpat kā saules gaisma apspīd dabu, tāpat cilvēka acis ir viņa dvēseles spogulis," tā savulaik teicis gleznotājs Leo Kokle. Viņš caur cilvēka acu skatu spēja ieraudzīt portretējamā emocijas.
Gleznotājs bija aktīvs mākslas dzīves veidotājs un vērtētājs. Strādāja visos žanros, bet īpaši atzīmējami viņa gleznotie portreti un klusās dabas. Savā daiļradē Leo Kokle izkopa arī ainavu glezniecību. Mākslinieku saistīja vienkāršais, būtiskais un patiesais, lielākajai viņa radīto darbu daļai raksturīgs biezs gleznojums, ar temperamentīgu, ritmisku paņēmienu. Krāsu gamma darbos parasti ir noskaņota zaļganās, zilganās vai brūnganās nokrāsās. Dažos darbos — ainavās un portretos ir kāpināts ekspresionisms un dramatisms.
„Leo Kokle bija plaša diapazona gleznotājs, kas apveltīts ne tikai ar spilgtām dotībām un jaunrades temperamentu, bet arī ar neizsīkstošu centību, darba mīlestību un stingru paškritiku,” – tā Leo Kokli raksturojusi mākslas vēsturniece Gaļina Kārkliņa.

1979. gada decembrī Alūksnes novada muzejs (Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzejs) saņēma dāvinājumā vairāk nekā 180 priekšmetus, kas savulaik piederēja māksliniekam Leo Koklem. Pirmā Leo Kokles piemiņas izstāde muzejā tika atklāta 1980. gada 16. martā. Katru gadu mākslinieka dzimšanas dienas mēnesī, turpinot Leo Kokles mātes Martas tradīcijas, muzejs aicina ciemos mākslinieka daiļrades cienītājus, draugus, radus. Atzīmējot nozīmīgā latviešu portretista un kluso dabu autora 90. dzimšanas dienu Alūksnes novada muzejā tika atklāta pēdējā māksliniekam veltītā pastāvīgā ekspozīcija “Leo Kokle. Mākslinieka istaba”. Šeit apskatāmi mākslinieka darbi un personīgās lietas no muzeja krājuma, ko savulaik Alūksnes muzejam nodeva mākslinieka māte Marta Kokle un māsa Aina Ķirķe. Sagaidot mākslinieka Leo Kokles 95 gadu jubileju, dzīvesbiedre Terēze Kokle Alūksnes novada muzejam dāvināja gleznu “Terēze”, kas tagad papildina par mākslinieku veidoto ekspozīciju.

Lai vairāk iepazītu mākslinieka Leo Kokles personību, aplūkotu viņa mākslas darbus, gleznošanas piederumus un fotogrāfijas, kas raksturo mākslinieka daiļradi, lai apgūtu šaha spēli un piedalītos kopā ar Alūksnes Bērnu un jauniešu centra dalībniekiem Pa GALMS Leo Kokles piemiņas turnīrā šahā un dambretē, aicinām 9. martā plkst. 18:00 doties uz Alūksnes novada muzeju. Kā savulaik rakstīja žurnālists Aivars Baumanis “… likās, ka vakari pie Leo Kokles darbnīcā ir pašsaprotami un neaizstājama vajadzība….visi jutās labi, visiem bija interesanti. Kur šovakar iesim? Pie Leo, protams…Un Leo smej savus Buratīno smieklus un glezno…”