Latvijas valsts vēsturē 7.
Siguldas kājnieku pulks ir atstājis paliekošas pēdas. Tas pastāvēja vien 20
gadus, bet pulka varoņdarbi Latvijas Neatkarības karā, sabiedriskā aktivitāte
miera laikā dzīvo atmiņās un atstātajās vērtībās.
7. Siguldas kājnieku pulku sāka
formēt 1919. gada 20. jūnijā Naukšēnu muižā, Rūjienas apkaimē, saskaņā ar
Ziemeļlatvijas brigādes komandiera pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu. Pulka
pirmais komandieris Oskars Dankers savās atmiņās reiz bija teicis, ka “siguldieši paši savām asinīm rakstīja
slavas pilnas lappuses pulka vēsturē”. Ik gadu pulka jubilejā, mums šīs
slavas lappuses atkal jāatšķir, jo pulka labos darbus gaišā piemiņā un sirdīs
glabā arī alūksnieši.
Pēc Latvijas Neatkarības kara
Alūksnē dislocētais 7. Siguldas kājnieku pulks atstāja nozīmīgu ieguldījumu
pilsētas attīstībā, aktīvi iesaistījās sabiedriskajā, sporta un kultūras dzīvē,
kā arī pilsētas labiekārtošanā. Pulka karavīri Tempļakalna un Alūksnes
pilsmuižas parkā organizēja brīvdabas izrādes un kino, dziedāja korī un kopā ar
orķestri sniedza koncertus pilsētas iedzīvotājiem. Ar pulka gādību tika uzcelti
un uzturēti vairāki objekti - Gaisa jeb Veļu tilts, paviljons “Pulka
telts”, Saules tilts, Skatu tornis un Garnizona kapi. Karavīri sakopa arī
Alūksnes ezera un kazarmu tuvāko apkārtni- iestādīja ābelītes, košumkrūmus,
ogulājus, pie ezera izraka grāvjus, nosusināja purvainās vietas, kā arī
ierīkoja gājēju celiņus. Ik gadu pulks piedalījās Mežu dienās, kuru laikā
parkos stādīja kokus un apstādījumus, kā arī veica apkārtnes tīrīšanu.
Pateicoties pulka aktivitātēm, mūsu mazā pilsētiņa gluži vai atdzīvojās un
uzplauka.
Gatavojoties pulka 105.
gadadienai, Alūksnes novada muzejs izveidoja ceļojošo izstādi “Pa 7. Siguldas
kājnieku pulka pēdām”. Izstāde apmeklētājiem sniegs plašāku priekšstatu par 7.
Siguldas kājnieku pulka nozīmi, militāro darbību, ikdienas dzīvi un
sabiedriskajām aktivitātēm. Tās saturā būs atspoguļots hronoloģisks un
tematisks stāsts par pulka darbību: 7. Siguldas kājnieku pulka dibināšana,
Bermontiāde un Latgales atbrīvošana, 7. Siguldas kājnieku pulka dislocēšana
Alūksnē un atstāto mantojumu, 7. Siguldas kājnieku pulka dislocēšana Gulbenē,
Liepnā, Viļaka un vasaras nometne Litenē, pulka simbolika, komandieri un 7.
Siguldas kājnieku pulka izformēšana. Informatīvo stāstu par 7. Siguldas
kājnieku pulka darbību papildinās karavīru personīgās lietas, atmiņas,
fotogrāfijas un dažādi dokumenti, kas uz planšetēm būs eksponēti digitāli.
Izstāde tapusi pateicoties Valsts
Kultūrkapitāla fonda finansiālam atbalstam un tās saturā izmantoti Alūksnes
novada muzeja pētnieciskā darba un krājuma materiāli, kā arī materiāli no
Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un
mūzikas muzeja, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja, Viļakas muzeja, NBS
Kājnieku skolas un privātpersonu arhīviem.
Izstāde Alūksnes novada muzejā būs
apskatāma līdz 31. augustam, bet, sākoties septembrim, tā sāks ceļot pa izglītības
un kultūras iestādēm.