Alūksnes aptiekas

Alūksnes aptiekas.
Jūnija mēneša trešajā svētdienā savus profesionālos svētkus svin mediķi. Paldies visiem darbiniekiem, kuri strādā veselības aprūpē un ir izvēlējušies pildīt šo nozīmīgo misiju. Īpašus sveicienus vēlamies nodot bijušajiem un esošajiem Alūksnes aptieku darbiniekiem, kuri palīdz pētnieciskā darba “Alūksnes novada aptiekas 20. gs.” izstrādes un izstādes par Alūksnes novada aptiekām tapšanas procesā.

19. gs. otrajā pusē tika pieņemts likums par lauku aptieku ierīkošanu, kam sekoja straujš aptieku skaita pieaugums Latvijā. Tolaik lauku aptiekas varēja ierīkot ne tuvāk kā septiņas verstis atstatu citu no citas, medikamentu sortiments bija vienkāršots un ierobežots, atšķirībā no pilsētu aptiekām, lauku aptiekām nebija nepieciešamā laboratorija, tikai drogu glabātava un pagrabs. Lauku aptiekas drīkstēja atvērt gan provizori, gan arī privātpersonas bez farmaceitiskās izglītības, lauku pašpārvaldes un sabiedriskās organizācijas ar noteikumu, ka par pārvaldnieku jāpieaicina vismaz aptiekāra palīgs, ne jaunāks par 25 gadiem. Lauku aptiekā parasti strādāja viens vai divi cilvēki.
Alūksnē pirmais atļauju aptiekas dibināšanai 1865. gadā saņēma provizors Bīnerts, no 1873. līdz 1875. gadam aptieku vadīja Štrauss, tad provizors Bernhards Jurgensons, no 1891. līdz 1892. gadam ārsts Bruno Raue. 19. gs. beigās aptieku Alūksnē vadīja provizors Jānis Freibergs. Pēc J. Freiberga nāves 1900. gadā aptieku mantoja viņa sieva Terēza Freiberga, kura to vadīja ar vairāku pārvaldnieku starpniecību. Ap 1935. gadu Freiberga aptieku pārdeva Bērmaņiem, bet pati pārgāja strādāt pie meitas, kas bija zobārsta Bukeļa sieva.

Pirmās brīvvalsts laikā Alūksnē nodibināja arī otru aptieku, turpmāk tās ieguva nosaukumus Vecā un Jaunā aptieka. Vecā aptieka darbību pārtrauca Otrā pasaules kara laikā. Jaunās aptiekas īpašnieks bija provizors Augusts Maizītis, kura uzņēmuma darbība atklāta Pils ielā 64.
Par šīs aptiekas darbu var lasīt Alūksnes aptiekas darbinieku apkopotajā materiālā, kas glabājas aptiekas arhīvā Tirgotāju ielā 13: “Pils ielas 64 telpās aptieka darbojās jau kopš 1930. gadiem. 1940. gadā aptieku nacionalizēja, bet pēc vācu iebrukuma tā nonāca atkal iepriekšējo īpašnieku Maizīšu pārziņā. Karš tuvojās beigām. Alūksnieši kārtoja un dziedēja kara brūces. Arī GAP (Galvenā aptieku pārvalde) aptieka 104 sāka savas darba gaitas 1945. gada 15. aprīlī. Pirmie darbinieki – Rima Šeindele, Austra Biseniece, Vīksna Milda un Bankova Alma – rūpējās par nepārtrauktu medikamentu piegādi iedzīvotājiem. Turpmākajos gados darba apjoms palielinājās, un darbinieku skaits 1948. gada beigās sasniedza skaitli 11. 1953. gadā aptiekā bija jau 13 darbinieki, recepšu skaits – 2794, ieņēmumi – 40762 rubļi. (..) Uz 1955. gada 1. janvāri Alūksnes aptiekai bija piesaistīti 6 II grupas aptiekas punkti un 2 I grupas aptiekas punkti Pededzē un Ziemerī. 1967. gadā II grupas aptieku punktu skaits palielinājās līdz 12.”

Ar laiku telpas Pils ielā 64 (tolaik Vorošilova ielā) kļuva par šaurām, arī aptiekas iekārtas sāka novecot. Tādējādi 1968. gadā Tirgotāju ielā 13 (tolaik Strādnieku ielā) tika atvērta jauna aptieka – Galvenās aptieku pārvaldes Alūksnes aptiekas Nr. 57. Aptiekas atklāšanas dienā rajona izpildu komitejas priekšsēdētāja vietniece Ā. Cimbule svinīgi pārgrieza lentu, lai atklātu jaunās telpas. Celtnieki nodeva atslēgas aptiekas pārvaldniecei Martai Krievai. Ā. Cimbule pasniedza rajona izpildu komitejas Goda rakstus celtniecības darbu vadītājam V. Laktionovam, galdniekiem Bērziņam un Puram. Atzinīgus vārdus par paveikto teica arī republikas aptieku pārvaldes pārstāvji R. Holšteine, N. Decika un M. Vēja.
Tolaik aptieku pārvalde atzina jaunatklāto aptieku par labāko lauku aptieku republikā. Alūksnes aptiekas rekonstrukcijas projekts tika izstrādāts arhitekta R. Segliņa vadībā, bet iekštelpas veidotas pēc arhitekta Gunāra Zirņa ieceres. Ēkas rekonstrukcijas rezultātā tika nodrošināti ērti darba apstākļi gan ražošanas daļai (preču pieņemšanai, uzglabāšanai, sagatavošanai, apstrādāšanai, izsniegšanai) un administratīvajai daļai (aptiekas vadība, ārsts, grāmatvedība, personāla telpas, atpūtas telpas), gan arī apmeklētājiem. Apmeklētāju telpa bija lielu vitrīnu logu izgaismota. Telpas vienā galā tika iekārtota kase, otrā - uzgaidāmais stūrītis ar telpai pieskaņotām mēbelēm. Aptiekas darbības centrālo daļu veidoja iekšsiena. Daļa sienas, pret aizmugurē esošo gaiteni, bija ieslēgta skapjos un plauktos - gatavo un fasēto ārstniecības līdzekļu pārdošanai; sienas otra daļa bija iestiklota. Tā atdalīja un reizē arī optiski un funkcionāli saistīja tirdzniecības telpu ar laboratoriju. Laboratorijas modernā aparatūra, absolūtā tīrība un gaisma ienesa aptiekas telpā cauri stiklotajai sienai ne tikai gaismu, bet arī paļāvību un uzticību: zāļu pagatavošana notika sterilos apstākļos apmeklētāju acu priekšā.
Galvenais aptiekas uzdevums - jāgatavo zāles iedzīvotājiem pēc individuāliem recepšu priekšrakstiem, slimnīcai, prettuberkulozes dispanseram, poliklīnikai, pansionātam, kā arī jāsadala medikamenti plašajam aptieku punktu tīklam. Aptieka apgādāja ar medikamentiem vienu pirmās grupas aptieku punktu Pededzē, kā arī divpadsmit otrās grupas aptieku punktus, kas bija iekārtoti ciemos (Ziemerī, Māriņkalnā, Mārkalnē, Alsviķos, Nēķenē, Kolberģī, Bejā, Malienā, Jaunannā, Annā, Kalncempjos, Zvērsaimniecībā Gulbenes rajonā). Alūksnes iedzīvotājus apkalpoja arī aptiekas kiosks autoostā un otrās grupas aptieku punkts poliklīnikā. Tolaik tika ieviesta jauna medikamentu piegādes forma. Lai varētu iedzīvotājus apgādāt ar vajadzīgajām zālēm jebkurā diennakts stundā, astoņu ātrās palīdzības feldšeru rīcībā tika nodoti ļoti nelieli aptieku punkti. Slimnieki, pie kuriem uz mājām izbrauca dežurējošie feldšeri, saņēma nepieciešamo medicīnisko palīdzību un pie reizes varēja iegādāties arī zāles.
Tolaik Alūksnes rajonā darbojās arī lauku aptiekas Mālupē, Apukalnā, Zeltiņos (bija piesaistīts Ilzenes II grupas aptieku punkts), Liepnā (piesaistīs II grupas punkts Dokos), Gaujienā (piesaistīti divi II grupas aptieku punkti Virešos un Zvārtavā).
Aptiekā darbojās plašs darbinieku loks: aptiekas vadītāja (direktore), aptiekas vadītājas vietnieces, grāmatveži, farmaceiti, ķīmiķi analītiķi, receptāri, un viņu asistenti, farmaceita asistenti, defektāri, fasētāji, rokpārdevēji, kasieris, sanitāri, šoferis. Aptiekas darba laiks tika organizēts divās maiņās no pulksten 8. 00 līdz 22. 00. Padomju periodā par aptiekas vadītājām Alūksnes aptiekā strādājušas: Marta Krieva, Mirdza Romule, Aija Kopmane, kuru atjaunotās KR nomainīja Ingrīda Bagņana.

Vairāk par Alūksnes aptiekām varēsiet uzzināt izstādē “Alūksnes novada aptiekas 20. gs.”, kas tiks atklāta 5. augustā pilsētas svētku ietvaros.