Reklāmas stabi

Reklāmas stabi.

Par kolonveida reklāmas stenda izgudrotāju tiek uzskatīts Vācijas uzņēmējs un reklāmas izdevējs Ernsts Teodors Amandus Litfass (Ernst Litfaß 1816–1874). Ierosinājis Berlīnes varas iestādēm apkarot reklāmu izvietošanu nepiemērotās vietās, 1855. gadā viņš no pilsētas vadības saņēma atļauju uzstādīt reklāmas stabus, kā arī ieguva ekskluzīvas sludinājumu izvietošanas tiesības uz 10 gadiem.  Proti, visi plakāti, kas tika izvietoti uz reklāmas stendiem, tika nodrukāti viņa paša tipogrāfijā, tā gadiem ilgi nodrošinot pasūtījumus un stabilus ienākumus. Vienīgais izņēmums bija valsts dekrēti un noteikumi – tie bija jālīmē bez maksas. Pirmajā gadā Berlīnē tika uzstādīti 100 reklāmas stendi.

Krievijas impērijā šī modes tendence ienāca 19. gadsimta otrajā pusē, bet 20. gs. sākumā reklāmas stendi kļuva tik izplatīti, ka varas iestādes paziņoja par nepieciešamību saņemt īpašu atļauju, lai stendus izliktu. Tajā pat laikā straujā ekonomiskā uzplaukuma rezultātā Rīga kļuva par Baltijas provinču rūpnieciskās attīstības centru. Ekonomiskās un kultūras aktivitātes veicināja reklāmas izplatību, tādējādi E. Litfasa patentētie kolonveidīgie reklāmas stabi “ienāca” arī galvaspilsētā, no kurienes tālāk - provincēs.

Arī Alūksnes pilsētas raksturīga iezīme pagājušajā gadsimtā bija tieši apaļie reklāmas stabi.  Protams, krietni pieticīgāki, ne tik krāšņi kā lielajās pilsētās. Krievijas impērijas laikos un pirmās brīvvalsts laikā uz Pils ielas vien tādi bija trīs – pie mācītāja muižas, uz Marijas (tagad Blaumaņa) un Pils ielas stūra, un uz Pils un J. Čakstes (tagad Brūža) ielas stūra. 1920. gadu fotogrāfijā redzams, ka vēl viens izvietots pie pasta-telegrāfa kantora Dārza ielā. Uz tiem kārtu kārtām gadu desmitiem krājās pilsētas vēsture afišās, rīkojumos un paziņojumos. Afišas vēstīja par dažādiem aktuāliem notikumiem, koncertiem, izstādēm, par cīņu pret kaitīgiem ieradumiem un slimībām, par kārtību pilsētā, par tirdzniecības vietās piedāvāto preci. Sākotnēji veco informāciju nost neplēsa, bet tai virsū līmēja jaunāko. Jāatzīmē, ka ziņojums ne vienmēr nonāca tieši uz afišu staba. Tieši tādēļ, novēršot sienu, telegrāfa stabu vai sētu aplipināšanu ar afišām un sludinājumiem, kā arī to lipināšanu kārtu kārtām, 1925. gadā (1936. gadā atcelti un pieņemti jauni) Alūksnē tika izdoti saistošie noteikumi par afišu, reklāmu, programmu un sludinājumu izlikšanu tikai uz vairākās vietās ierīkotiem pilsētas reklāmas stabiem. Saistošie noteikumi arī paredzēja, ka privātpersonas un organizācijas var ierīkot reklāmu dēļus tikai ar pilsētas valdes atļauju. Izliekot un novietojot īsā laika reklāmas uz pilsētas reklāmu stabiem un dēļiem, tās bija jānovieto tā, lai neapsegtu citas jau agrāk novietotās reklāmas, kuru termiņš vēl nebija iztecējis. Reklāmas bija atļauts izlikt tikai pēc nodokļa samaksas. Nodokļa lielumu un samaksas kārtību noteica pilsētas valde. 1936. gada noteikumi paredzēja, ka reklāmu nodoklis nav jāmaksā par: 1) valsts, pašvaldību un sabiedrisku iestāžu sludinājumiem un ziņojumiem, ja tie nav veikalnieciska rakstura; 2) katra veikala vai darbnīcas vienu izkārtni un likumā vai saistošos noteikumos paredzētiem uzrakstiem, ja šie uzņēmumi izpirkuši vajadzīgās tirdzniecības un rūpniecības zīmes un 3) vienu plakātu vai izkārtni pie brīvu profesiju darbinieku dzīvokļa vai kabineta ieejas durvīm.

Padomju gados reklāmas stabu skaits pilsētā pieauga. Fotogrāfijas liecina, ka apaļie stabi bija izvietoti arī citviet pilsētā, piemēram, uz Latgales un Dārza ielas stūra, uz Pils un Brūža ielas stūra, pie dzelzceļa stacijas. Par modes lietu bija kļuvuši arī ziņojumu dēļi.

Neskatoties uz to, ka reklāmas stabu padomju laikos bija vairāk nekā brīvvalsts laikā, tomēr uz tiem arvien pietrūka vietas kino un sarīkojumu afišām. Lūk, ko par šo problēmu var lasīt padomju periodikā: “Pie pilsētas izpildu komitejas afišas tiek uzlīmētas viena virs otras. Piemēram, 4. septembrī kino afiša bija nosegusi citu afiša par smilteniešu izradi Alūksnē. Apsveicami, ka uzcelts afišu stabs Vorošilova un Dimitrova ielu stūrī. Taču piekļūšanu pie tā traucē dzīvžogs, kas būtu jāpārstāda. Afiša stabus nepieciešams izveidot arī citur pilsētā un MRS strādnieku ciematā “Mežiniekos”.” Uz to Alūksnes pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs sniedza atbildi, ka, lai risinātu problēmu,  uz Latgales un Dārza ielas stūra tiks uzcelts vēl viens afišu stabs.

Pagājis pusotrs gadsimts kopš apaļo reklāmstabu pirmsākumiem Eiropā. Mūsu pilsētā šī vēstures lappuse ir pāršķirta, jo apaļo stabu vairs nav. Tos nu varam skatīt tikai fotogrāfijās. Tagad senos laika lieciniekus nomainījuši un izkonkurējuši modernāki informācijas stendi un saziņas līdzekļi. Mūsdienās par pašsaprotamu informācijas iegūšanas veidu ir kļuvusi interneta, viedierīču, mobilu lietotņu un sociālo tīklu izmantošana.