20.gs. sākumā Alūksnē bija jūtama aktīva saimnieciskā rosība, izglītības līmeņa celšana un tieksme pēc aktīvākas kultūras dzīves. Iedzīvotāju bērni līdz 20.gs. sākumam izglītību varēja iegūt četrās skolā - Luteriskā draudzes skola (dibināta 1683.g.), Pareizticīgo draudzes skola (dibināta 1854.g.), Paideru pagasta skola (dibināta 1871.g.), Vācu meiteņu privātskola (dibināta 1890.g.). 20. gs. sākumā miesta inteliģences, tirgotāji, ierēdņi, māju īpašnieki un muižu rentnieki kopā ar pareizticīgo baznīcas priesteri Andreju Jansonu nolēma dibināt izglītības biedrību, kas palīdzēja celt tautas izglītības līmeni. Tādējādi tika dibinātas jaunas skolas, arī līdzšinējās turpināja savu darbību, piedzīvojot dažādas reorganizācijas.
Skolas Alūksnē 20. – 21.gs.
Draudzes skola.
Skola dibināta 1683. gadā, kā Latviešu zemnieku bērnu skola. Ziemeļu kara sākumā, 1702. gadā, šī skola nodega līdz ar Alūksni. 1742. gadā tika uzcelta jauna, paliela skola ar diviem kambariem – skolmeistaru dzīvokli, un divām skolas telpām. Ap 1770. gadu Alūksnē uzcelta atkal jauna skolas ēka, bet vēl nākošo draudzes skola iemantoja tikai 1859. gadā. Tās visas bija koka ēkas.
1895. gadā skola ieguva sarkano ķieģeļu ēku Lielā Ezera ielā 24, kas ar Draudzes skolas nosaukumu pastāvēja līdz 1920. gadam. Tā paša gada 13. novembrī skolu iesvētīja Alūksnes draudzes mācītājs A. Plamšs. Jaunajā skolas ēkā mācības uzsāka 79 skolēni- 59 zēni un 13 meitenes. Ēkas pirmajā stāvā tika ierīkota zēnu guļamistaba, mazgāšanās telpa, ēdamzāle un virtuve, skolotāja dzīvoklis ar 3 istabām, virtuvi un pieliekamo, otrajā stāvā- divas klases, skolotāja istaba, meiteņu guļamistaba, mazgāšanās telpa un ēdamzāle.
Laika gaitā draudzes skolai vairākkārt mainīti nosaukumi: 1895.- 1920. gadā tā bija Alūksnes draudzes skola; 1920.- 1927. gadā 2. pakāpes pamatskola; 1927.- 1933. gadā Alūksnes pilsētas 6- klasīgā pamatskola; 1933.- 1938. gadā Alūksnes pilsētas Glika pamatskola.
20. gadsimta 20. gados Valkas apriņķa skolu valde skolas darbībā saskatīja dažādus trūkumus, tādējādi 1922. gadā tika pieņemts lēmums to nodot pilsētas pārziņā. Lielu atbalstu skolas uzturēšanā 1920.- 30. gados sniedza arī 7. Siguldas kājnieku pulks.
Periodikā var lasīt, ka Alūksnes pilsētas pamatskolas laikā, papildus mācībām, skolēni ēkā varēja apmeklēt arī dažādus pulciņus, piemēram, mazpulku, literāro pulciņu, Sarkanā Krusta pulciņu. Skolā notika arī vīru un jauktā kora, kā arī vietējo mūziķu mēģinājumi. 1940. gadu 1. puses laikraksta “Malienas Ziņas” sludinājumos var lasīt, ka ēkā tika organizētas arī sanāksmes un kursi.
1938. gadā, pēc Alūksnes pilsētas sākumskolas uzcelšanas, “vecās ēkas” pirmajā stāvā notika praktisko darbu stundas zēniem un otrajā stāvā dzīvoja rokdarbu skolotājs.
Padomju periodā (no 1949. gada) Lielā Ezera ielā 24 atradās Alūksnes skolotāju nams.
Alūksnes pilsētas sākumskola.
1934. gada 12. septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Alūksnes pilsētas Glika pamatskolas projekts, bet ēkas pamatakmens ielikts 1937. gadā. Laikraksts “Brīvā Zeme” par celtniecības gaitu vēsta: “Alūksnē likts pamatakmens Glika pamatskolas jaunajam namam. Projektu jaunceltnei izstrādājusi arhitekte E. Meldere. Nams izmaksās ap 200, 000 Ls. Alūksnes pilsētas Glika 6. kl. pamatskola patlaban novietota 2 vecās un nepiemērotās ēkās.” Skolas pamatakmens ielikšanas pasākumā uzrunu teica pilsētas galva K. Magaziņš, tam sekoja dokumenta parakstīšana un iemūrēšana ēkas pamatos. Turpinājumā svētrunu teica mācītājs G. Kņezs- Kņezinskis un dziedāja pamatskolas audzēkņu koris. Savukārt jau 1938. gada 22. septembrī laikraksta “Malienas Ziņas” lappusēs var lasīt par skolas atklāšanas pasākumu: “Atklāts jaunais Glika pamatskolas nams. Svētdien bija liela svētku diena. Vispirms jau to liecināja karogiem greznotie nami. Ilgāku laiku pirms ministra ierašanās pie staltās jaunās skolas ēkas pulcējās daudzi alūksnieši.”
Mainoties vācu un padomju varām, skola piedzīvoja pārkārtojumus, vairākkārt mainījās arī tās nosaukums. Kopš 1993. gada 1. janvāra izglītības iestādes nosaukums ir Alūksnes pilsētas sākumskola. Ar toreizējā izglītības un zinātnes ministra Andra Piebalga pavēli tika noteikts: “Ar 1993. gada 1. janvāri reorganizēt Ernsta Glika Alūksnes 1. vidusskolu, izveidojot Alūksnes pilsētas sākumskolu un Ernsta Glika Alūksnes 1. vidusskolu.” Pēc 2023. gada skolu reorganizācijas, skola darbojas kā Alūksnes vidusskola. Ēkā izglītojas 1. - 3. klašu skolēni.
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija.
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju var uzskatīt par 1683. gadā Ernsta Glika dibinātās latviešu zemnieku bērnu skolas mantinieci, bet pēc būtības ģimnāzija tuvāk atbilst 1910. gadā atklātajai II pakāpes proģimnāzijai Ojāra Vācieša ielā 2a, tādēļ par skolas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1910. gads. Kopš dibināšanas pirmsākumiem skola piedzīvojusi dažādas reformas, nosaukumu maiņas, atrašanās vietas, līdz savu pastāvīgo mājvietu rada Glika ielā 10.
1935. gada 30. aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabinets izvirzīja uzdevumus valdības turpmākajai darbībai. Izglītības ministrijai piecu gadu posmā bija jāizstrādā plāns skolu ēku pārbūvēm un jaunceltnēm. Tā ietvaros tika ieplānota arī jaunas ģimnāzijas ēkas būve Alūksnē, Glika ielā 10. Par skolas celtniecības plāniem un gaitu var lasīt 1938. gada 17. februāra laikrakstā “Malienas Ziņas”: “Plāns jau izstrādāts un tuvākā nākotnē notiks būvdarbu izsole. Skolā būs telpas arī vairākiem kabinetiem un klausītavai. Izbūvēs divas zāles: aktu un vingrošanas. Tiks ierīkotas darbnīcas un skolas virtuve. Pamatakmens likšanas svinības paredzētas šī gada maijā.” 1938. gada 22. maijā pie Jāņkalniņa skolas kolektīvs no 7. Siguldas kājnieku pulka svinīgi saņēma skolas karogu “Ne sev, bet Valstij!” un ielika jaunās skolas ēkas pamatakmeni. Savukārt jau 1939. gada 11. septembrī pēc svinīgā dievkalpojuma luterāņu baznīcā, kura laikā iesvētīja skolas karogu, 7. Siguldas kājnieku pulka virsleitnants Pēteris Cinis skolas saimi veda uz jauno skolas ēku, karogu nesa turpmāk pazīstamais ārsts, profesors Eduards Žeidurs.
Pēc skolas ēkas atklāšanas mācību darbs brīvās Latvijas apstākļos notika tikai vienu gadu. Turpmākajās desmitgadēs skola piedzīvoja pārkārtojumus, mainījās arī tās nosaukums, piemēram, 1940. gados- Valsts vidusskola, vēlāk pilsētas vidusskola, no 1951. gada- Alūksnes 1. vidusskola. 1989. gadā skola tika nosaukta Ernsta Glika vārdā, 1995. gadā ieguva ģimnāzijas statusu, bet 1996. gadā Valsts ģimnāzijas statusu un no tā laika mācību iestādes nosaukums ir Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija. Pēc 2023. gada novada skolu reorganizācijas, 5. – 9. klašu skolēni izglītojas Alūksnes vidusskolā.
Jāatzīmē, ka skolas ēkas projekta autore ir arhitekte Elza Meldere- Ziemele. Ēka ir viens no tipiskākajiem modernā funkcionālisma skolu arhitektūras pieminekļiem Latvijā, šobrīd- valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (aizsardzības numurs 2689).
Pagastskola (Paideri) → Alūksnes novada vidusskola.
Krievijas valdības ietekmes pastiprināšanās un pagastu pašvaldību zināma patstāvība piespieda muižniekus dibināt pagastskolas. Tādējādi 1871. gadā 3 km no Alūksnes, Paideru ciemā, tika dibināta skola, kurai vietējais muižnieks piešķīra zemi apmēram 5 – 7 ha platībā.
Pirmais un ilggadējais skolotājs bija Jēkabs Berkulis, kurš pagastskolā nostrādāja no 1871. līdz 1912. gadam. 20. gs. 30-tajos gados vecā pagasta skola savu mūžu bija nokalpojusi, tādēļ pieņemts lēmums celt jaunu. Skolas būvniecības darbi sākti 1937. gadā uz zemes, ko atdāvinājis saimnieks Eižens Lejasisaks. 1939. gada rudenī jaunuzceltā skola savas durvis vēra kā pagasta 6- klasīgā pamatskola, bet jau 1940. gadā tā pārdēvēta par nepilno vidusskolu, turpmākajos kara gados par pagasta tautskolu, bet pēckara gados par 7- gadīgo skolu.
Būtiskas pārmaiņas izglītības iestāde piedzīvoja 1951. gadā, kad tās skolēni pārcelti uz tagadējo ģimnāziju, savukārt krievu plūsmas klases, kas kopš 1946. gada mācījās Alūksnes 3. septiņgadīgajā skolā Jāņkalna ielā 51- uz Kanaviņu ielu 14. Pārkārtojumu rezultātā tika izveidota Alūksnes 2. vidusskola, kas nākamās vērienīgās pārmaiņas piedzīvoja atjaunotās Latvijas Republikas laikā. 1995. gadā Alūksnes 2. vidusskola tika pārdēvēta par Alūksnes vidusskolu, bet 2011. gadā (reorganizējot un apvienojot Alūksnes vidusskolu un Alūksnes vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolu)- par Alūksnes novada vidusskolu. Pēc 2023. gada skolu reorganizācijas, skola darbojas kā Alūksnes vidusskola. Kanaviņu ielā 14 izglītojas 4.-6. klašu skolēni.
Pareizticīgo draudzes skola.
Lai mazinātu vācu muižniecības nedalīto varu un luteriešu baznīcas nedalīto iespaidu, 18. un 19. gadsimtā Krievijas valdnieki apzināti veicināja pareizticības izplatību. Sakarā ar zemnieku masveida pāriešanu pareizticībā bija nepieciešams celt baznīcas, atvērt pareizticīgo draudzes skolas.
Tādējādi 1854. gadā Pareizticīgo draudzes skola tika dibināta Alūksnē, Tirgotāju ielā 14. 1913. gadā skolas skolotāji bija: priesteris Andrejs Jansons, Jānis Zvirbulis, Aleksandrs Laane, Aleksandra Strazds. Runājot pie skolniekiem, tad skolas 1. klasē bija 20 zēni un 9 meitenes, kamēr 2. klasē atradās 39 zēni un 30 meitenes. Skola pastāvēja līdz 1917. gadam.
Ministrijas skola (1900. – 1919.) → Pilsētas I pakāpes pamatskola (1919. – 1931.).
19. gs. pēdējā ceturksnī Latvijā krievu valdība dibināja ministrijas skolas. Šajās skolās mācību programma bija plašāka nekā draudzes skolas un skolu uzturēja valsts. 1900.gada 1.augustā Valdības 2-klasīgā puisēnu skola tika nodibināta arī Alūksnē, Pils ielā 44, saucot to par elementārskolu vai “Ķurzēna skolu”, jo skolas pārzinis, skolotājs tās pastāvēšanas laikā līdz 1919. gadam bija Mārtiņš Ķurzēns. 1912. gadā skolā mācījās 95 audzēkņi: pirmajā klasē – 60 skolēni, otrajā klasē – 35. Tajā gadā skolas izcilākais audzēknis bija vēlākais ģeoloģijas zinātņu doktors Aleksejs Dzens – Ļitovskis.
No 1919. gada skola tiek pārformēta par Pilsētas I pakāpes pamatskolu un par skolas pārzini kļūst Georgs Vanags. Līdz ar to skolu tautās mēdza saukt par “Vanaga skolu”. 1931. gadā “Vanaga skolu” reorganizēja un pievienoja Pilsētas 6 - klasīgajai pamatskolai Lielā Ezera ielā 24.
Igauņu skola (1906. – 1914.) → Igauņu skola (1914. – 1928.).
Kopš pagājušā gadsimta beigām Alūksnē un tās apkārtnē bija daudz igauņu tautības iedzīvotāju, bērni izglītību ieguva pareizticīgo draudzes skolā. Igauņu starpā bija daudz luterticīgo, tāpēc radās vajadzība pēc igauņu skolas. 1906.gadā Alūksnē, Helēnas ielā 30 tika izveidota igauņu privātskola, kas 1908. gadā tika pārformēta par igauņu vienklasīgo (1-klasīgo) ministrijas skolu. 1912. gadā skolā mācījās 52 skolēni, skolu vadīja Oskars Ignats.
1914. gadā Igauņu vienklasīgā ministrijas skola tiek pārformēta kā igauņu divklasīgā ministrijas skola un pārcelta uz Pilsētas bulvāri 2. Latvijas Republikas laikā skola tika pārveidota un 1928.gadā tapa par sešklasīgo pamatskolu, kura turpināja strādāt līdz 1940. gadam.
II pakāpes 4-klasīgā proģimnāzija (1910. – 1912.) → Zēnu un meiteņu proģimnāzija (1912. – 1918.).
Krievijā saskaņā ar 1864. gada nolikumu sāka atvērt mācību iestādes ar ģimnāziju zemāko klašu mācību iestādes. Sākumā bija četrklasīgas, vēlāk arī piecu un sešu klašu mācību iestādes. Nepilnas ģimnāzijas sauca par proģimnāzijām. 1910. gada 20.septembrī Alūksnē, Ojāra Vācieša iela 2a tika iesvētīta II pakāpes četrklasīgā proģimnāzija. Pirmajā mācību gadā skolā mācījās 86 skolēni ( t.sk. 32 zēni).
Pēc diviem gadiem, 1912. gadā, skola tiek pārformēta uz zēnu un meiteņu proģimnāziju. 1912./1913. mācību gadā mācības uzsāk 160 skolēni (t.sk. 67 zēni). Absolvējot proģimnāziju varēja iegūt tautskolotāja tiesības. Pirmais skolas pārzinis bija Augusts Bieziņš – līdz 1915. gadam, pēc tam vadību pārņēma Lūcija Sniķere. Visas mācības pasniedza krievu valodā, gan skolotāji, gan skolēni nēsāja formas tērpus. 1918. gadā skola beidza darbību un apvienojoties ar Augstāko tautskolu kļuva par Virsreālskolu.
Meitenēm bija brūnas kleitas un cepures, melni priekšauti, cepures – tūka, ar brūnām samta maliņām, kreisajos sānos samta lentīte pušķī, uz cepures – izšūti savīti zelta krāsas skolas iniciāļi.
Zēniem – melnas vadmalas bikses un svārki ar vienrindas pogām un stāvu apkaklīti, melns vadmalu šinelis ar zilām uzšuvēm baltā ierāmējumā, zila vadmalas cepure ar baltu ierāmējumu; virs lakota ādas naga – sudrabotu lauru lapu vainagā – skolas iniciāļi; lakota ādas vidusjosta ar monogrammu sprādzē.
Meiteņu ģimnāzija (Alūksnes izglītības biedrības sieviešu ģimnāzija) (1915. – 1918.) → Liceja (1918.).
1915. gada 1.septembrī Alūksnē (O. Vācieša ielā 2a) tika atvērta Alūksnes izglītības biedrības sieviešu ģimnāzija, zēniem atstājot proģimnāziju. Mācību iestādi 1917. gada beigās lielinieki nošķīra no Alūksnes izglītības biedrības kompetences. Līdz ar to vācu okupanti 1918. gadā sieviešu ģimnāziju pārformēja par augstāko meiteņu skolu – liceju ar humanitāru novirzi. Skolu pastāvēšanas laikā mācību pārzine bija Berta Blūmentāle, vēlāk – Polfandere).
Augstākā tautskola (1912. – 1918.).
Pārkrievošanās apstākļos latviešos auga noskaņojums pret ministrijas skolām, arī valdību tās neapmierināja, tāpēc sāka dibināt tās sauktās kroņu skolas ar krievu tautības skolotājiem. 1912. gadā 4. novembrī Alūksnē tagadējā Helēnas ielā 27 tika atvērta Valdības četrklasīgā augstākā tautskola. Pirmais skolas vadītājs – Mihails Mihailovs, vēlāk viņu nomaina - Gruševskis, kurš amatu ieņem līdz 1918. gada skolas reorganizācijai.
Pirmajā mācību gadā 1912./1913. 1. un 2. klasē kopā mācījās 37 zēni un 11 meitenes. Skolā strādāja arī latviešu skolotāji, kā, piemēram, Jānis Zariņš un virspriesteris Andrejs Jansons.
Virsreālskola (1918.).
1918. gada 2. jūnijā Augstākai tautskolai (1912.) apvienojoties ar zēnu un meiteņu proģimnāziju (1912.), tika izveidota jauna mācību iestāde - Virsreālskola (O. Vācieša iela 2a), 1918. gadā. Skolas pārzinis bija Viktors Eglītis. Skola zem šī nosaukuma nebija ilgi, jo 1918. gada decembrī to pārveidoja par Valsts vidusskolu.
Valsts vidusskola (1918. – 1919.) → Valsts II pakāpes darba skola (1919.) → Vidusskola (1919. -1929.).
Pēc vāciešu aiziešanas 1918. gada 15. decembrī notika virsreālskolas un licejas skolotāju kopsapulce, kur nolēma atteikties no vācu okupācijas laika programmas un skolas apvienot ar vidusskolas nosaukumu. Tika izveidota valsts vidusskola (O. Vācieša iela 2a), kas no 1919. gada sākuma līdz maija beigām darbojās ar nosaukumu “Alūksnes II pakāpes darba skola”, bet pēc tam pārdēvēta par vidusskolu. Skolas pirmais direktors bija Jānis Romans, no 1920. gada tās vadītājs bija zīmēšanas skolotājs un gleznotājs Jēkabs Kazaks. 1929. gadā ar izglītības ministrijas rīkojumu Latvijas vispārizglītojošās vidusskolas pārdēvēja par ģimnāzijām. No 1921. gada līdz 1934. gadam, skolu absolvēja 544 audzēkņi.
