Armijas ekonomiskā veikala darbība Alūksnē

Armijas ekonomiskā veikala pirmsākumi meklējami Neatkarības kara laikā, kad 1919. gada 1. novembrī Atsevišķās latviešu brigādes karavīri tika norīkoti darbam veikalā. Kopš izveides Armijas ekonomiskais veikals bija Kara ministrijas budžeta un kredītu pārvaldes nodaļā, bet 1928. gadā kļuva par pastāvīgu Kara ministrijas struktūrvienību juridiskās personas statusā. Veikala mērķis bija nodrošināt karavīrus ar nepieciešamajām precēm par lētu cenu. Pamatojoties uz šīm vadlīnijām, veikals varēja izveidot darbnīcas, pārstrādes rūpnīcas, kā arī filiāles un noliktavas. Armijas ekonomiskais veikals juridiski piederēja Aizsardzības resoram un maksāja nodokļus valstij tāpat kā komercsabiedrības. Pirmais veikals savu darbību uzsāka Rīgā, bet pakāpeniski veikala filiāles tika atvērtas arī pārējās Latvijas pilsētās.

Šāds karavīru veikals bija paredzēts katram pulkam Latvijas armijas pulkam. Ja daudzās pilsētās bija tikai viens veikals, tad Alūksnē bija divi armijas ekonomiskie veikali. Viens no veikaliem atradās Pils ielā 56 jeb Eizenšmidta mājā, bet otrs Pils ielā 68, kas bija zināma kā Ruttasa kunga māja. Savas darbības sākumā armijas ekonomiskā veikala uzdevums bija uzlabot armijas personālsastāva apgādi ar svarīgākajām precēm. Sarakstā ietilpa pārtika, apģērbs un personiskās higiēnas preces, kuras karavīri varēja iegādāties tieši bez starpniekiem. Šajos veikalos karavīri varēja iegādāties lētāk, labākas kvalitātes preces. Karavīru veikali radīja lielu konkurenci un regulēja preču cenas apkārtnē. Par veikala popularitāti norāda arī peļņa, kas 1938. gadā esot bijusi 15 000 latu. Latvijas bruņoto spēku karavīriem un citiem aizsardzības nozares darbiniekiem veikalā pienācās atlaide. Piemēram,  vadmalu un manufaktūru preces  viņi varēja iegādāties no piecu līdz desmit procentu atlaidi. Preces bija iespējams ņemt arī uz nomaksu.  Šo veikalu funkcija bija ne tikai sagādāt lētas, labas preces sabiedrībai un armijai, veikaliem bija arī svarīga loma karavīru veselības uzturēšanā, jo karavīri, iegādājoties preces citos, vietējos, veikalos, varēja saslimst, jo iegādātās preces varēja būt sliktas kvalitātes. Desmit procenti veikala ienākumu nonāca rezerves fondā, trīsdesmit tika izmantoti karavīru izglītības un kultūrās dzīves veicināšanai, kā arī, atbalstot nelaimē cietušos, piecpadsmit -  prēmiju veidā darbiniekiem, bet vēl desmit tika ieskaitīti valsts budžetā. Veikalu izveidošanai Alūksnē īpašu atbalstu sniedza leitnants Dzelzskalns un kapteinis Ķiploks, savukārt veikala paplašināšanā un apgrozījumu palielināšanā kapteinis Pilsētnieks un kapteinis Korulis. 

Armijas ekonomiskais veikals nodrošināja karavīriem un vietējiem izdzīvotājiem kvalitatīvu produkciju, kurai bija sapratīga cena, tādējādi  ieguva lielu pieprasījumu un guva lielus ienākumus.