Biatlona vēsture Latvijā
Biatlons kā sporta veids Latvijā sāka attīstīties 20. gs. 50-to gadu beigās. 1960. gadā biatlons tika iekļauts arī olimpisko spēļu programmā. 1961. gadā tika organizēts pirmais Latvijas čempionāts biatlonā 20 km distancē.
Šajā laikā par Latvijas PSR biatlona norisi atbildēja Distanču slēpošanas federācija. Biatlons Latvijā kļuva ļoti populārs. Par vienu no populārākajām disciplīnām kļuva 4x7,5 km stafete. Par pirmajiem Latvijas čempioniem biatlona stafetē kļuva Visvaldis Voins, Ilmārs Vilnis, Jānis Gulbis un Juris Kļaviņš.
1974. gadā biatlona disciplīnas tika papildināts ar 10 km individuālo distanci, 1978. gadā notika ieroču maiņa. Lai atvieglotu sacensību organizēšanu un šis sporta veids būtu pieejamāks visiem, sāka pielietot mazkalibra šauteni. Līdz ar to tika izmainīti sacensību noteikumi. Lai cīņas būtu vēl interesantākas un skatītājiem saprotamākas, mērķi ugunslīnijā tika konstruēti tā, lai šaušanas rezultāti būtu uzreiz visiem redzami.
20. gs. 70-tajos gados Latvijā biatlona attīstībā lielu ieguldījumu deva sporta biedrību “Dinamo”, “Daugava”, “Vārpa” un Armijas sporta kluba (ASK) atbalsts un izveidotās biatlona nodaļas Rīgā un rajonos - Rīgas 1. un 5. bērnu un jaunatnes sporta skolā (BJSS), Cēsu, Preiļu, Talsu, Alūksnes, Madonas, Gulbenes un Daugavpils BJSS.
1970. gadu sākumā Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolā darbojās trīs nodaļas: vieglatlētikas, ātrslidošanas un slēpošanas. Labus rezultātus tolaik sacensībās uzrādīja slēpošanas nodaļas audzēkņi. “Pēdējā laikā daudz dzirdēts par biatlonu. Mūsu rajonā pagaidām ar šo sporta veidu nenodarbojas. Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Miervaldis Celms pastāstīja, ka, iespējams, nākamajā gadā sāks trenēt arī biatlonistus. Šogad fiziskās kultūras institūtu pabeigs alūksnietis Centis Silerovs. Viņš tad arī būs treneris,” tā var lasīt 1971. gada 4. marta laikrakstā “Oktobra Karogs”.
Tā kā arī turpmāk slēpotāju spēku pārbaudes sacensībās tika uzrādīti ļoti labi un daudzsološi rezultāti, Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Jānis Bauers lūdza atļauju Augstākās sporta meistarības skolai Alūksnē atvērt biatlona nodaļu. Pirmie nopietnie treniņi biatlonā sākās 1973. gada maijā un mērķtiecīgi turpinājās vasaras un rudens sezonās.
Uzsākot 1973./1974. gada ziemas sezonu, Jānis Bauers avīzei “Oktobra karogs” atklāja savu ieceri par biatlona nodaļas izveidi:“Pēc Jaunā gada mūsu sporta skolā notiks nelielas pārmaiņas. Slēpotāji pārkvalificēsies par biatlonistiem.”
Biatlona pirmsākumi Alūksnē
1970. gadi
Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas biatlona nodaļa oficiāli tika atvērta 1974. gada 1. janvārī. Jaunizveidotajā nodaļā mācības uzsāka 15 jaunieši. Par pirmajiem biatlona nodaļas treneriem sāka strādāt Raitis Salaks, Centis Silerovs un Mārtiņš Biezais, kurš jaunajiem biatlonistiem pilnveidoja slēpošanas tehniku. Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas biatlonisti darbojās trīs mācību treniņgrupās.
Drīz vien Alūksnē radās arvien vairāk biatlona piekritēju. Sākās plašs biatlona entuziasma vilnis. Treneru C. Silerova, R. Salaka un M. Biezā vadībā sportisti uzsāka azartisku biatlona prasmju pilnveidi, paši rūpējās par šauteņu tehniku, paši gāja kājām uz šautuvi ārpus pilsētas. Tomēr ne visi distanču slēpotāji pārkvalificējās par biatlonistiem. Daudzi palika uzticīgi klasiskajai slēpošanai.
Pirmsākumos Alūksnē nebija biatlona trases, tāpēc treniņi notika dažādās vietās pilsētā. Vasarā sportisti trenējās skriešanā, šaušanā, riteņbraukšanā un smaiļošanā. Šaušanas treniņi tika rīkoti Dores muižā, kā arī peldvietā “Melnums”, kur republikas milicijas daudzcīņas sacīkšu vajadzībām bija izveidota maza 50 m šautuve. Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skola vasarās organizēja arī nometnes Gaujienā, Apē, Liepnā un Trapenē.
Sākoties ziemas sezonai, slēpošanas treniņi tika organizēti Dores muižā, Jaunalūksnes pagasta “Luguzītī” un “Mežiniekos”, savukārt šaušanas treniņi notika Dores muižā un pie Alūksnes 2. vidusskolas. Slēpošanas trases tika iemītas pašu spēkiem. Trases veidošanas procesā treneri slēpoja pa priekšu, pa labi un pa kreisi vēl divi slēpotāji, lai ieslēpotu nūju vietas, bet pārējie sekoja no aizmugures. 1970. gadu beigās trases veidošanā un špūru ievilkšanā tika izmantoti sniega motocikli.
Treniņi notika četras reizes nedēļa. Atkarībā no vecuma grupas tie ilga no divām līdz trīs stundām. Biatlona nodaļas audzēkņiem bija uzdevums veidot treniņu un sacensību dienasgrāmatas, kurās viņi pierakstīja savus rezultātus
Biatlonam nepieciešamā inventāra sagādi noteica gan Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas, gan pašu sportistu rocība. Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas saimniecības nodaļas vadītāja Alīda Kronberga aktīvi iesaistījās biatlona inventāra sagādē, rūpējās par tā stāvokli, kā arī iesaistījās sacensību organizēšanā Alūksnē. Sākotnēji Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas rīcībā bija sešas mazkalibra (22 kalibra) šautenes “TOZ – 8/12”, kuras tika pielāgotas biatlona vajadzībām. Te palīdzību sniedza Alūksnes “VEF” meistars Jānis Bērziņš, kurš laidnēs izkala vietas stiprinājumiem rokas un plecu siksnām. Arī citi “vefieši” neatteica palīdzību, ja bija nepieciešams izgatavot kādu lietu. Treneri un sportisti paši taisīja spilventiņus atbalstam pret muguru, kā arī šuva patronjostas. “TOZ” šautenes lādējās ar vienu patronu. Sporta skolas audzēkņi tika nodrošināti ar slēpēm, nūjām, zābakiem, šautenēm, patronām
Šaušanas mērķi sākotnēji tika gatavoti no papīra. Stafešu mērķiem izmantoja finiera plāksni, uz kuras pēc izmēra izgrieza apļus attiecīgā izkārtojumā un iekšā ievietoja piepūstus balonus. Vēlāk balonus nomainīja melnā bitumena maisījuma šķīvīši, kuri, pēc lodītes trāpījuma, sašķīda.
Biatlonā sākotnēji bija tikai divas disciplīnas – individuālais slēpojums ar šaušanu mērķī un stafešu slēpojums. Individuālajā distancē tāpat kā tagad – guļus bija jātrāpa mazākā aplī, stāvus – lielākā aplī. Trāpīt mērķī bija svarīgi, jo par katru garām raidītu lodi pie kopējā rezultāta tika pieskaitīta viena vai divas minūte. Toties stafetē par nesašautu mērķi bija jāveic soda aplis.
Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņi piedalījās vairākas biatlona sacensībās: “Dzērbenes kauss”, “Oktobra Karoga balvas izcīņa biatlonā”, “Augstākās sporta meistarības skolas sacensības”, “GDA (Gatavs Darbam un Aizsardzībai) ziemas daudzcīņas sacensības”, “Rajona skolēnu spartakiāde”, “Rajona sporta spēles”, “LPSR skolēnu spartakiāde”, “LPSR jaunatnes meistarsacīkstes”, “Vissavienības centrālās padomes “Dinamo” sacensības”.
Pirmās sacensības, kurās piedalījās jaunie biatlonisti, notika 1974. gada 27. janvārī Alūksnē, kur risinājas rajona 8. sporta spēles. Sacensībās piedalījās 18 dalībnieki. Pirmo vietu 10 km distancē ieguva Kārlis Bībers, otro vietu Valdis Zvejnieks un trešo vietu Ainārs Horns.
Pirmās sacensībās, kurās alūksnieši piedalījās ārpus rajona robežām, notika 1974. gada 2. un 3. februārī Aglonā, kur risinājās Izglītības ministrijas augstākās sporta meistarības skolas atklātās meistarsacīkstes biatlonā. Augstākās sporta meistarības skolas ziemas meistarsacīkstēs labus rezultātus uzrādīja alūksnietis Gints Ābeltiņš. Savukārt Alūksnes komanda vidējā grupā kopvērtējumā ieguva otro un trešo vietu. Tas bija atzīstams sasniegums, ņemot vērā neseno biatlona “uzplaukumu” Alūksnes rajonā.
Tā paša gada ziemā republikas skolu jaunatnes labākie distanču slēpotāji un biatlonisti pulcējās Alūksnē “Mežiniekos”, lai mērotos spēkiem un cīnītos par ieskaites punktiem saviem rajoniem LPSR 27. skolēnu spartakiādes kopvērtējumā. Šajā gadā pirmo reizi biatlona sacensībās startēja arī Alūksnes rajona komanda. Biatlonisti cīnījās godam, pēc pirmās sacensību dienas ierindojoties 3. vietā aiz Talsu un Proletāriešu rajona komandām. Otrajā sacensību dienā alūksnieši – Ainārs Horns, Andis Hofmanis un Kārlis Bībers – godam cīnījās 3×4 kilometru komandas biatlonā. Šajās sacensībās kopvērtējumā alūksniešu palika trešajā vietā.
Turpmāk sportisti aktīvi un ar panākumiem piedalījās visdažādākajās sacensībās. Pēc pirmajiem Alūksnes biatlonistu panākumiem, materiālu atbalstu (inventāru) sāka sniegt sporta biedrība “Dinamo”.
1975. gadā notika Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas direktoru maiņa. Par direktoru tika iecelts Alūksnes 2. vidusskolas fizkultūras skolotājs un ātrslidošanas treneris Jurijs Jevdokimovs.
Arī 1975. gadā biatlona sacensībās tika uzrādīti vērienīgi rezultāti. Skolēnu spartikiādē Andis Hofmanis izcīnīja otro vietu, bet LPSR jaunatnes meistarsacīkstēs otro vietu sprintā ieguva Ansis Klasmanis. Vēl atzīstami visdažādākā ranga sacensībās startēja Ainārs Horns, Valdis Zvejnieks un Kārlis Bībers. Tolaik Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas biatlonistiem sīvākie pretinieki bija Rīgas 1. un 5. bērnu un jaunatnes sporta skolas un Madonas rajona biatlonisti.
1975. gada decembrī tika izziņots, ka nodibināta Alūksnes rajona laikraksta “Oktobra Karogs” ceļojošā balva biatlonā. Pirmās balvas izcīņa notika 1976. gada 10. un 11. janvārī Lugužu trasē. Sacensību mērķis un uzdevums bija veicināt draudzīgu sportisku attiecību attīstību ar Igaunijas PSR un kaimiņu rajoniem, kā arī sekmēt biatlonistu meistarības izaugsmi. Uz pirmajām “Oktobra Karoga” sacensībām bija aicināti sportisti no Igaunijas PSR Tallinas, Veru, Otepes, Elvas rajoniem; Latvijas PSR Rīgas 1. BJSS, Cēsu un Gulbenes rajoniem.
1976. gada 18. un 19. decembrī Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skola rīkoja sezonas atklāšanas sacensības ditanču slēpošanā un biatlonā. Sacensībās piedalījās arī Augstākās sporta meistarības skolas izlase un Rīgas 1. BJSS audzēkņi, kuriem tajā laikā mūsu rajonā bija treniņmometne. Distanču slēpošanas sacensībās startēja arī biatlona nodaļas audzēkņi – Uģis Ābeltiņš, Mārtiņš Mintāls un Valdis Zvejnieks
No 1977. gada treniņi tika organizēti tikai Jaunalūksnes pagasta “Luguzītī”, kur varēja nodrošināt gan slēpošanas, gan šaušanas apmācības. Divus gadus vēlāk treniņi “Luguzītī” bija jāpārtrauc, jo pastiprinājās drošības prasības un nevarējā notikt šaušana, ja nebija šautuvei drošības vaļņu. Bija nepieciešams meklēt jaunu vietu treniņu organizēšanai.
1978. gadā Alūksnes bērnu un jauniešu sporta skolā sāka organizēt arī ziemas nometnes biatlona nodaļai. Tās tika organizētas ziemas brīvlaikā no desmit līdz divpadsmit dienām.
1978. gadā par Alūksnes biatlona līderi kļuva Mārtiņš Mintāls. Pirmā vieta tika izcīnīta rajona laikraksta “Oktobra Karogs” kausa izcīņā un pirmā vieta izcīnīta kopā ar Agri Zvejnieku, startējot LPSR jaunatnes meistarsacīkstēs. Ceturtā vieta iegūta Vissavienības “Dinamo” sporta biedrības sacensībās Sverdlovskā.
1980. gadi
1980. gados slēpošanas treniņi tika atkal organizēti Dores muižā, bet šaušanas apmācībām ierādīta vieta “Mežiniekos”. Tolaik pašu spēkiem no krūmiem tika attīrīta vieta treniņiem un izveidota šautuve, tad arī aizsākās “Mežinieku” trases izveide. Treneni Centis Silerovs un Raitis Salaks izveidoja mājiņu, kuru izmantoja kā ģērbtuvi. Mājiņa tika izbūvēta ar četriem logiem, lai lietus gadījumā varētu turpināt treniņus šaušanā.
Attīstoties biatlonam Alūksnē, tika nopietni domāts par “Mežinieku” trases izveidi. Lielu ieguldījumu trases izveidē deva arī Alūksnes rajona fizikas kultūras un sporta komiteja un tautas izglītības nodaļa, kas uzsāka sarunas ar BSB “Vārpa” centrālo padomi un rajona izpildkomiteju par “Mežinieku” teritorijas attīstību. Liels darbs tika paveikts civilās aizsardzības mācībās, kuru laikā tika izcirsts mežs, veidoti trases ceļi, līdzināta zeme šautuves izveidei. Teritorijas sakopšanās iesaistījās arī biatlona treneri un audzēkņi. Tika organizētas arī iedzīvotāju talkas.
Arī 1980. gados Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas biatlona audzēkņi turpināja uzrādīt ievērojamus sasniegumus dažāda līmeņa sacensībās. 1981. gadā Madonā “Smecersilā” norisinājās Latvijas PSR un BSB “Vārpa” jaunatnes meistarsacīkstes biatlonā, kur labu sagatavotību parādīja Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņi. Četrdesmit astoņu dalībnieku konkurencē spēcīgākais bija Alūksnes 2. vidusskolas 10. klases audzēknis Sergejs Sverčkovs, kuru trenēja Centis Silerovs.
1982. gadā Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas biatlona treneris Centis Silerovs pārgāja strādāt uz Fiziskās kultūras un sporta komiteju. Par biatlona treneri sāka strādāt Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu absolvents alūksnietis Valdis Bērziņš. Valdis, vēl būdams students, 1979. gada vasarā, strādāja Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolā ar biatlona audzēkņiem treneru atvaļinājumu laikā.
1982. gadā Madonā norisinājās DOSAAF meistarsacīkstes jauniešiem un Latvijas PSR čempionāts sievietēm biatlonā. Sievietes sacentās 5 km un 7,5 km biatlona distancēs. Alūksniete Inese Sināte sprintā pirmajā dienā izcīnīja 3. vietu un apstiprināja savu PSRS sporta meistarības kandidātes nosaukumu, bet 5. vietu ieguva Gundega Sināte.
1980. gadu sākumā no Rīgas uz Alūksni pārcēlās biatlonists Aleksandrs Meirāns, kurš tika iecelts par Strautiņu astoņgadīgās skolas direktoru. Aleksandrs Meirāns ar Izglītības ministrijas atbalstu Strautiņu astoņgadīgajā skolā izveidoja Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas filiāli “Strautiņi”, kas bija ar slēpošanas un biatlona specializācijas novirzienu. Par slēpošanas un biatlona treneri filiālē strādāja Strautiņu skolas sporta skolotājs Agris Zvejnieks un Aleksandrs Meirāns. Skolēniem notika papildus vēl divas sporta nodarbības nedēļā. Tad aizsākās arī republikas skolēnu spartakiādes slēpošanas sacensību rīkošana Alūksnes rajonā, no kurām pirmās divas norisinājās Strautiņos.
1989. gadā Agris Zvejnieks pārgāja strādāt par direktoru Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolā. Par biatlona treneriem strādāja Ivars Jermacāns, Kārlis Bībers un Sergejs Sverčkovs. Sergejs strādāja ar jaunajiem sportistiem, bet Ivars un Kārlis ar pieredzējušākiem audzēkņiem.
BSB “Vārpa” Alūksnes biatlona minicentra izveide
Latvijas slavenāko biatlonistu treneris Elmārs Gāters jau sen loloja sapni par biatlona centra izveidi lauku rajonos. Alūksne bija viena no vietām, kur šāda centra izveide būtu vērtīga, jo rajonā ļoti attīstījās biatlona sporta veids. Elmārs Gāters kopā arī Alūksnes rajona tautas izglītības nodaļas vadītāju Aleksandru Meirānu un Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Centi Silerovu ar savu ideju par biatlona centra izveidi ieinteresēja arī «Vārpas» republikas padomes vadību, un tā reaģēja ļoti operatīvi. Sarunas par centra izveidi sākās 1986. gada martā, bet jau maijā rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja pieņēma lēmumu par centra dibināšanu. 1986. gadā 1. septembrī Alūksnē tika atklāts viens no pirmajiem, bet Latvijas biatlonā vienīgais minicentrs, kur uz nopietnu biatlona trenēšanos kopā pulcējās 15 labākie Alūksnes un visas republikas jaunie biatlonisti. Bija iecerēts, ka centrā trenēsies perspektīvākie jaunieši. Biatlona mini centrā par treneriem sāka strādāt Elmārs Gāters un alūksnietis Valdis Bērziņš, kurš pārtrauca darbu Alūksnes sporta un jaunatnes sporta skolā.
1980. gadu beigās Alūksnes biatlona minicentra audzēkņi uzrādīja ļoti labus rezultātus dažāda līmeņa sacensībās.
Jau 1987. gada pavasarī minicentra biatlonisti sekmīgi piedalījās Latvijas PSR bērnu un jaunatnes 40. spartakiādes sacensībās biatlonā un slēpošanā, kas notika Alūksnē. Biatlona vecākajā grupā par absolūto uzvarētāju kļuva Egīls Morozs. Viņš sasniedza labākos rezultātus abās individuālajās distancēs un kopā ar komandas biedriem Janeku Baueru un Kasparu Kreisleru svinēja uzvaru arī 3x5 km biatlona stafetē.
1989. gada februārī Alūksnes biatlona minicentra dalībnieki izcīnīja arī “Oktobra Karoga” balvu. Individuāli, atsevišķās grupās un distancēs par uzvarētājiem kļuva Jēkabs Nākums, Vitālijs Čerepanovs, Raitis Žagars, Ignats Straume. Godalgotajā trijniekā ierindojās arī Kārlis Bernsons, Sandris Jaunzems, Aigars Ieviņš un Kaspars Skrūzmanis.
1989. gada martā Latvijas biatlona izlases audzēkņi devās uz PSRS jaunatnes un arodbiedrību čempionātiem Kirovočepeckā un Soļikamskā. Abās sacensībās Latviju pārstāvēja arī Alūksnes minicentra audzēkņi - Jēkabs Nākums, Aigars Ieviņš un Sandris Jaunzems.
1989. gadā Alūksnes biatlona minicentra audzēknis Egīls Morozs kļuva par pirmo PSRS sporta meistaru biatlonā Alūksnes rajonā. Egīls Morozs, būdams “junioru” vecumā, PSRS arodbiedrību kausa izcīņā Murmanskā 10 km sprintā vīru konkurencē izcīnīja 1. vietu. “Junioru” grupā startēja arī Aigars Ieviņš, 10 km sprintā izcīnot 2. vietu, bet Jēkabs Nākums ieguva 4. vietu.
1990. gada 28. un 29. decembrī alūksnieši Ignats Straume un Raitis Žagars piedalījās PSRS arodbiedrību čempionātā Soļikanskā, kurā puiši komandu stafetē izcīnīja 3. vietu, bet Latvijas komanda izcīnīja kopvērtējumā ieguva 2. vietu.
1990./2000. gadi
1990. gadu sākumā sākās jauna ēra Latvijas sporta vēsturē – pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un Latvijas Olimpiskās komitejas tiesību atjaunošanas, Latvijas Sporta federāciju padomes un sporta veidu federāciju dibināšanas, pakāpeniski uz neatkarīgas valsts pamatiem veidojās arī Latvijas sporta sacensību sistēma. Latvijā atsevišķos sporta veidos regulāri notika pasaules vai Eiropas līmeņa sacensības.
1990./1991. gada ziemas sezona bija pēdējā Alūksnes biatlona minicentra darbībā. Pēc Alūksnes biatlona minicentra slēgšanas biatlona treneris Valdis Bērziņš nodibināja biatlona klubu “Ozols”, kur perspektīvākie biatlonisti varēja papildus trenēties, pilnveidojot biatlona tehniku un prasmes. Liela daļa biatlona kluba “Ozols” sportistu bija arī Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņi. Biatlona klubs “Ozols” darbojās līdz 2000. gadam.
1993. gadā biatlona kluba “Ozols” audzēkņi Intars Berkulis un Ilvija Stoļina startēja I Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādē Aostā (Itālija), iekļūstot labāko 20niekā. Gan sporta veidu klāsta, gan ceremoniju ziņā šīs sacensības līdzinājās Olimpiskajām spēlēm. Turpmākajos gados olimpiādē piedalījās arī Edgars Lielmanis, Kristaps Lībietis, Oļegs Pidhačnijs un Jānis Pleikšnis, ierindojoties labāko divdesmitniekā.
No 1993. līdz 1995. gadam Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolā par šaušanas treneri biatlona nodaļā strādāja Aleksandrs Meirāns. 1996. gadā pēc ilgāka pārtraukuma Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolā darbu atsāka biatlona treneris Valdis Bērziņš, paralēli darbojoties arī biatlona klubā “Ozols”.
Panākumiem bagāti biatlonā bija arī 1990. gadi. No 1993. līdz 1996. gadam biatlonisti Mārtiņš Blažēvičs, Intars Berkulis, Dainis Sakalausks un Ilvija Stoļina startēja Pasaules junioru čempionātā.
1998. gadā Jēkabs Nākums piedalījās XVIII Olimpiskajās spēlēs Nagano, kur 10 km distancē izcīnīja 5. vietu, 4×7,5km stafetē - 6.vietu.
Pārmaiņas notika arī Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolā, kurā 1998. gadā par direktoru tika iecelts Juris Iesalnieks, bet divus gadus vēlāk biatlona treneru pulciņam pievienojās Intars Berkulis, kurš skolā nostrādāja līdz 2007. gadam. Paralēli darbam Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skola 2000. gadā Intars Berkulis kopā ar Jēkabu Nākumu un Daini Sakalauski Alūksnē nodibināja biatlona klubu “Juniors A”. Klubā par treneriem strādāja Intars Berkulis un Sergejs Sverčkovs, kurš trenēja mazākās grupas audzēkņus un iesācējus. Klubam “Juniors A” izveidojās laba sadarbība ar Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolu, kur klubam tika atvēlētas arī darba telpas.
2000. gada februārī Alūksnē norisinājās Lauku sporta spēles, kur biatlona godalgas tika sadalītas starp Cēsu, Alūksnes un Talsu sportistiem. 7,5 km distancē un 10 km iedzīšanā 1.vietu izcīnīja Kristaps Lībietis. Stafetē alūksnieši Kristaps Lībietis, Jevgeņijs Gurjanovs un Jānis Pleikšnis ierindojās 3. vietā. Mēnesi vēlāk Alūksnē norisinājās Latvijas Jaunatnes sporta centra meistarsacīkstes, kur piedalījās jaunie sportisti no visiem valsts biatlona centriem. Alūksnes biatlona trenera Kārļa Bībera izveidotajā un noblietētajā trasē pa nakti bija uzsnigusi svaiga sniega kārtiņa, kas slēpošanu padarīja vēl patīkamāku. Arī jaukais laiks sekmēja spraigu cīņu norisi. Latvijas Jaunatnes sporta centra meistarsacīkstēs biatlonā no alūksniešiem vecākajā grupā 10 km distancē startēja Jānis Pleikšnis, ierindojoties 6. vietā; vidējā grupā 10 km distancē startēja Normunds Putns, kurš izcīnīja 4. vietu; jaunākajā grupā 10 km distancē - Ivars Lazdiņš, iegūstot 4. vietu un Ingus Balodis, iegūstot 5. vietu. Sprinta distancē vidējā grupā (6 km) startēja Jevgeņijs Muhamedčins, izcīnot 3. vietu, bet jaunākajā grupā (5 km) – Ivars Lazdiņš un Ingus Balodis. Iedzīšanas brauciena distancē startēja jaunākās grupas biatlonisti Ivars Lazdiņš un Ingus Balodis.
2000. gada augustā Priekuļos norisinājās Latvijas jaunatnes un junioru čempionāts vasaras biatlonā, kur alūksnieties Kristaps Lībieris (A grupa) sprintā bija ātrākais 6 km distancē un ieguva tiesības startēt pasaules junioru čempionātā. Vasaras biatlona sacensībās Priekuļos 4 km sprintā startēja Normunds Putns (B grupa), ieņemot 5. vietu un Andrejs Rastorgujevs (C grupā) 3 km sprintā ieņemot 7. vietu. Kristaps Lībietis pasaules junioru čempionāta izcīnīja 2. vietu un ieguva bronzas medaļu.
2000. gados Alūksnes biatlona audzēkņi piedalījās un uzrādīja labu rezultātus vairākās biatlona vasaras un ziemas sacensībās: Latvijas biatlona čempionātos un Baltijas biatlona kausā, Eiropas kausā biatlonā (IBU kauss biatlonā), Eiropas biatlona čempionātos, Pasaules biatlona čempionātos, Pasaules kausā biatlonā, Ziemas olimpiskajās spēlēs, Pasaules un Eiropas junioru un jaunatnes čempionātos.
2006. gadā Aleksandrs Meirāns nodibināja biatlona klubu “EG Dinamo”. Klubs organizēja arī biatlona vasaras un ziemas nometnes. No 2012.-2015. gadam biatlona klubs “Mežiniekos” organizēja Jāņa Gulbja Kausa izcīņas sacensības biatlonā, kurās piedalījās biatlonisti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.
2012. gadā par Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas direktori tika iecelta Līga Tomsone. Turpinājās sadarbība ar Alūksnes biatlona klubiem “EG Dinamo” un “Juniors A”. Klubi sniedza atbalstu sportistu sagatavošanā dalībai sacensībās. Par galveno treneri Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolā turpināja strādāt Sergejs Sverčkovs. Periodiski biatlona audzēkņus trenēja arī biatlona treneri Valdis Bērziņš, Jēkabs Nākums un Aleksandrs Meirāns.
