Alūksnes pilsētas tiesību iegūšana
07.10.2024
2025. gada 2. janvārī apritēs 105 gadi kopš Alūksne
ieguva pilsētas tiesības. Alūksnes
novada muzeja krājumā glabātās politiskā darbinieka, vēlākā pilsētas galvas,
Kārļa Šteinera atmiņas vēsta, ka pirmie soļi ceļā uz pilsētas statusa iegūšanu
sperti jau 1917. gadā, kad Kārlis Šteiners devās uz Pēterburgu pie iekšlietu
ministra Nosova.
Tolaik Alūksnē norisinājās aktīva
kultūras, saimnieciskā un sabiedriskā dzīve, darbojās dažādas biedrības un bija
vairākas reliģiskās draudzes, intensīvi notika pilsētas plānveida apbūve un
infrastruktūras attīstība, iedzīvotāju skaits bija pārsniedzis divus tūkstošus.
Tātad bija sasniegti visi valsts noteiktie pilsētas statusa iegūšanas
pamatkritēriji. Tomēr sākotnēji vietējās politiķu aprindās nebija vienprātības
un Kārļa Šteinera brauciens nenesa tūlītējus rezultātus. Viņa atmiņās vēstīts:“1917.
gada vasarā jūlijā braucu uz Pēterburgu pie Iekšlietu ministra Nosova, lai
izgādātu Alūksnei pilsētas tiesības. Kantorī Alūksnē bija sapulce, lielie vīri
balsoja, lai paliek pie pagasta, kā Raue, Grosmans, Zake un citi, pavisam bija
četrdesmit četri. Pilsētas gribētāji bija kādi septiņpadsmit. Mūsu pusē bija
trumpis- Roberts Ķelle. Nebija neviena, kas brauc uz Pēterburgu, nāca mani
pierunāt ģimnāzijas direktors Polfanders ar skolotāju Viktoru Eglīti, bija tāds
skolotājs Eiduks un skolotāja Blūmentāls. Galu galā ļāvos pierunāties, bija no
Blūmentāls viss sagatavots. Apmetos Severnaja viesnīcā, uzmeklēju Iekšlietu
ministriju Apraksina pilī, tumša, starp būvēm iespiesta. Man jau ar nebija lāga
drēbju mugurā. Ar mētelīti, tāpat-
neizģērbies, runāju ar Iekšlietu ministru Nosovu. Tas tūlīt noprasīja,
kur apmeties. Severnajā. Būšot jāgaida pāris nedēļas, saku, ka nav iespējams
tik ilgi gaidīt, nu tad ziņu dabūšot caur Valkas komisāru.”
Mērķis tika sasniegts dažus gadus
vēlāk, 1920. gada 2. janvārī, kad Ministru Kabineta sēdē tika pieņemti
noteikumi par pilsētas tiesību piešķiršanu Alūksnes miestam. Sēdē piedalījās
Ministru prezidents K. Ulmanis, ārlietu ministrs Z. Meierovics, iekšlietu
ministrs A. Bergs, finanšu ministrs Dr. R. Erhards, tirdzniecības un
rūpniecības ministrs K. Bušs, satiksmes un darbu ministrs T. Hermanovskis,
izglītības ministrs Dr. K. Kasparsons, tieslietu ministrs K. Pauļuks,
zemkopības ministrs A. Kalniņš, apgādības ministrs J. Blumbergs, valsts
kontrolieris P. Mincs, iekšlietu ministra biedrs Fr. Trasuns, protokolētājs-
Valsts kancelejas direktors D. Rudzītis. Alūksnes pilsētas Glika pamatskolas
pārzinis E. Millers 1938. gada 27. janvāra ''Malienas Ziņās'' rakstīja: ''
1920. gada 2. janvārī Alūksnes miestam piešķīra pilsētas tiesības. Lēmums
apstiprināts no Ministru Prezidenta K. Ulmaņa un Iekšlietu Ministra Berga. 6.
un 9. februāra Alūksnes pilsētas padomes un valdes sēdē tika pārrunāts un
izlemts pilsētas robežu jautājums. Padome un valdes uzstādīja sekojošu Alūksnes
pilsētas robežu līniju, kas minēts protokolā: ''No tās vietas, kur Alūksnes-
Kolberģa ceļš pieiet vistuvāk pie ezera, skaitot no Alūksnes puses, no tiltiņa,
taisnā līnijā uz bijušo Pullana krogu, šosejas malā; no Pullana kroga taisnā
līnijā uz Dores muižu, kuras ēkas paliek ārpus robežas; no Dores muižas gar
Lielciemiešu un Celinsku robežām līdz Alsviķu lielceļam, pa kuru uz Alūksnes
pusi līdz ceļam, kurš iegriežas Laurencenē; no turienes taisnā līnijā uz
krustceļiem pie bijušās pareizticīgo baznīcas vietas; no pēdējā taisnā līnijā
uz Cepurīti un Garo salu, ieskaitot abas saliņas ar 100 asu viņu krastmalām uz
Lāzberģa pusi pilsētas robežai; no Cepurītes uz pirmo izejas punktu.'' Pēc
saņemtā apstiprināšanas raksta no Rīgas Apgabaltiesas Administratīvās nodaļas
š. g. 30. martā tika sasaukta jauna pilsētas dome. No 15 domniekiem bija
ieradušies uz sēdi: 1) Ernests Zaķīts, 2) Augusts Ķauķis, 3) Fridirchs Kalējs,
4) Pēters Ceriņš, 5) Oskars Veisters, 6) Aleksandrs Odinskis, 7) Jānis
Zvirbulis, 8) Augusts Veidiņš, 9) Jānis Stūrsteps, 10) Andžs Ernests, 11)
Aleksandris Mintāls, 12) Mārtiņš Indriksons, 13) Emma Ķelle. Aizklātā balsošanā
pēc balsu vairākuma valdē tiek ievēlēti: 1. Par pilsētas galvu- Fridrichs Kalējs ar 11 balsīm. 2. Par valdes
sekretāru- Jānis Zvirbulis ar 13 balsīm. 3. Par kasieri- Mārtiņš Indriksons ar
11 balsīm. Fridrichs Kalējs ir darbojies kā pilsētas galva līdz 1923. gada 6.
novembrim, kurā dienā pilsētas galvas pienākumus uzņēmās Alūksnes pilsonis
Kārlis Šteiners, kas vadīja pilsētas saimniecību līdz 1934. gada 4. jūnijam.
Grūti bija strādāt, kur politiskās parijas diktēja. Nepagāja neviena sēde, kad
karstas vārdu ogles nebira uz pilsētas galvu un padarīja viņa galvu vēl
sirmāku.''
Ieraksti meklēto