Šodien gleznotājam, novadniekam Teodoram Paulovicam aprit 112 gadi. Mākslinieks dzima 1912. gada 24. aprīlī Valkas apriņķa Ziemera pagasta “Poliešos” saimnieka ģimenē.
Bērnībā rastā ciešā saskarsme ar dabu deva turpmāko virzību visai mākslinieka daiļradei, ko skatītājs var izjust ikvienā gleznā. Pēc obligātā karadienesta mākslinieks palika Rīgā, strādāja un mācījās Tautas augstskolā, nodarbojās ar glezniecību.
1938. gadā Teodors Paulovics iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un studēja profesora Vilhelma Purvīša vadītajā dabasskatu meistardarbnīcā. Vilhelma Purvīša personība, glezniecības maniere lielā mērā ietekmēja viņa daiļradi. Pamatā mākslinieks gleznoja Latvijas lauku ainavas, nemeklējot īpaši skaistas vietas. Viņa darbi var tikt uzskatīti par vēsturisku materiālu, jo maz vairs palicis to veco lauku māju, kuras iemūžinājusi mākslinieka ota.
Gleznotājs Latvijas Mākslas akadēmiju beidza 1945. gadā. Studiju laikā strādāja par dekoratoru. Strādāja galvenokārt eļļas tehnikā.
Vācu okupācijas laikā Teodors Paulovics strādāja par kartogrāfu. Padomju okupācijas gados, līdz pat 1956. gadam, viņš bija spiests izvairīties no represijām. Šajā laikā mākslinieks atbalstu saņēma no gleznotāja un Rīgas Sv. Trīsvienības draudzes mācītāja Miervalža Ķemera, kurš arī bija viens no Vilhelma Purvīša skolniekiem un kuram padomju vara Latvijā liedza piedalīties izstādēs. Miervalža Ķemera vārds netika minēts nevienā latviešu glezniecības apskatā.
Miervaldis Ķemers par iespējām piedalīties izstādēs rakstīja: “Tedis (Teodors Paulovics, kurš vairākus gadus nodzīvoja pie Miervalža Ķemera) ar savām gleznām sāka piedalīties Vidzemē rīkotajās izstādēs - Alūksnē, Lejasciemā, Gulbenē, Madonā un citur. Tā arī es ar 1964. gadu ar savām gleznām nonācu izstādes, jo līdz tam netiku nekur pieņemts. Par to Tedim pateicos un Dievam debesīs.” Viņš rakstīja: “Manā dzīvoklītī (vecā mācītājmājā, Sarkandaugavā, Aptiekas ielā 2) daudzi nāca un aizgāja. Visiem vēlējos palīdzēt. Vai bija jauns, vai vecs. Ja palīdzība vajadzīga, tad arī es kā kristīgs brālis to sniedzu katram. Neskatījos, vai viņš ir balts vai melns, vai arī sarkans, bet, lai būtu cilvēks. Pie manis bieži iegriezās arī Akadēmijas draugi (K. Ubāns, H. Vīka, N. Karagodins, J. Pauļuks, O. Pladers, T. Paulovics u.c.).”
Piecdesmito gadu beigās un sešdesmitajos gados Teodors Paulovics rīkoja daudzas personalizstādes un piedalījās grupas izstādēs. Galvenokārt mākslinieks gleznoja Vidzemes dabu un dzimto pusi. Tās ir gleznas «Vecā Poliešu māja», «Dzimtie lauki», «Alūksnes nomale», «Piebalgas ainava» un citas.
Novadpētnieks Jānis Līcis 1985. gadā laikrakstā “Oktobra karogs” rakstīja, ka pārdomāta un organizēta Mākslas dienu un regulāru mākslas izstāžu rīkošana sakrita ar Alūksnes muzeja nodibināšanu 1959. gadā. Kopš 1960. gadiem alūksnieši un rajona iedzīvotāji muzeja telpās (un ne tikai) varēja skatīt plašākas republikas profesionālo un citu mākslinieku darbu izstādes. Sevišķi atzīmējama pašmāju gleznotāju, keramiķu, kokgriešanas un fotomākslas pārstāvju izstāde 1960. gadā, kurā piedalījās 17 autori ar vairāk nekā pusotra simta darbiem. Alūksnes novada mākslinieku darbu izstāde 1964. gada augustā notika Alūksnes l. vidusskolas telpās. Tā tika dēvēta par pirmo novada mākslinieku darbu izstādi. Tā bija plaša, daudzveidīga un daudzsološa. Izstādē piedalījās arī gleznotājs Teodors Paulovics.
1980. un 90. gados kopizstādēs plaši tika popularizēti gleznotāja Teodora Paulovica un viņa brāļa dēla tekstilmākslinieka Miervalža Paulovica darbi. Teodora Paulovica gleznas ar lauku ainavām dažādos gadalaikos un Miervalža Paulovica gobelēni ar dažādu ziedu motīviem.
Neraugoties uz grūtajiem dzīves apstākļiem un ierobežotu iespēju brīvi gleznot, Teodoram Paulovicam tapuši ap 1000 darbi, studijas un skices, kur viena no tematikām ir dzimtās mājas, kaimiņu sētas, mākslinieka dzīvesvietu apkārtne un skaistākie skati. Darbi gleznoti spilgtām krāsām, klātas drošiem pārliecinošiem otas vilcieniem un reālistisku zīmējumu. Tas izstaro prieku un sajūsmu par dzimtās zemes skaistumu. Teodors Paulovics izstādēs piedalījās kopš 1943. gada. Mākslas vēsturniece Kristīne Ogle raksta, ka māksliniekam studiju laikā akadēmijā tika ielikti pamati kvalitatīvas un dziļi izjustas ainavu glezniecības izpratnei, taču centrālajās mākslas skatēs Paulovica darbus redzēt nevarēja. Neraugoties uz šo situāciju, gleznotājs centās izmantot katru iespēju, lai demonstrētu savu veikumu kopīgās izstādēs Valmierā, Talsos, Smiltenē, Valkā, Gulbenē, Madonā, Lejasciemā un citur, sevišķi Alūksnes apkaimē. Teodors Paulovics savās gleznās parādīja Latvijas dabas neatkārtojamo krāšņumu: pakalnus un birztalas, klusus upes līčus un aizaugušus ezeru krastus. Tas iepriecina ne vien kuplo radu saimi, bet arī citus interesentus, kas daudzajos darbos atpazīst tuvas un mīļas vietas. Taču gleznotājs nav aprobežojies tikai ar dzimtās puses atveidošanu – viņa darbu klāstā ir gleznas, kas atspoguļo visdažādākās Latvijas vietas, kā arī Igauniju un Karpatus.
Mākslinieka mūžs pēc smagas slimības noslēdzās 1971. gada 28. jūnijā, palika daudz nepiepildītu ieceru, bet viņa atstātie darbi piesaistījuši daudz skatītāju pulku. Ar gleznotāja veikumu pēdējos gados esam iepazinušies vairākkārt, aplūkojot Alūksnes novada kultūras iestādēs iekārtotās izstādes ar mākslinieka gleznām, kurās atainots Alūksnes novads.
Alūksnes novada muzeja krājumā glabājas Teodora Paulovica 18 gleznas, 12 Alūksnes nozīmīšu skices, apsveikums, mākslinieka rakstītas vēstules rokrakstā un fotogrāfijas no mākslinieku tikšanās reizēm.
Jaunā izstāde “Teodors Paulovics. Pazīstamais un izzināmais”, kas tiks atklāta jau šo piektdien, 26.aprīlī plkst. 17.00 Alūksnes novada muzejā, sniegs iespēju ielūkoties plašākā mākslinieka daiļrades atspoguļojumā. Te būs skatāmi darbi arī ar Rīgas, Sarkandaugavas, Jūrmalas un Igaunijas ainavām.
Izstādes atklāšanas pasākumā pirmo reizi būs iespēja iepazīt mākslinieka personību un daiļradi plašāk mākslas vēsturnieces Kristīne Ogle stāstījumā “Atklājot gleznotāja Teodora Paulovica pasaules: māksla, personība un dzīve”. Mākslas vēsturnieces Kristīne Ogle ir vairāk nekā 10 gadus pētījusi gleznotāja un viņa laika biedru radošo darbību, kā arī uzrakstījusi vēl nepublicētu monogrāfiju par Teodoru Paulovicu. Šī būs nozīmīga tikšanās, kas sniegs mums dziļāku izpratni par gleznotāja dzīvi, mākslas ceļu un atstāto mantojumu.
Izstāde “Teodors Paulovics. Pazīstamais un izzināmais” tapusi sadarbībā ar izstādes kuratoru Gints Byrāns un novadnieku un izstādes mecenātu Ralfu Kļaviņu.
Laipni aicināti uz izstādes atklāšanas pasākumu piektdien, 26. aprīlī plkst. 17.00 Alūksnes novada muzejā!