Jāņkalna iela 11

Jāņkalna ielas apgabals, kur mūsdienās atrodas Alūksnes sporta centrs un daudzas dzīvojamās un saimniecības ēkas, tika apbūvēts tikai vairākus gadus pēc Otrā Pasaules kara beigām. 1937. gada apbūves plānā redzams, ka šī teritorija sadalīta vairākos gruntsgabalos. Jāņkalna 11 plānā iezīmēta uz gruntsgabala 364F/3120. Mūsdienās šeit dzīvo Faustu ģimene, kura iepriekš, vēl pēc kara beigām, dzīvoja Jāņkalna ielā 36. 1951. gadā ģimenei piešķīra 600 m2 zemes mājas celtniecībai. Celtniecības darbi ritēja 2 gadus. Vēlāk tika piešķirta vēl zeme, uz kuras varēja realizēt citas saimnieciskās idejas. Savas dzīves laikā Faustu ģimenes tēvs un māte bija veikuši dažādus darbus. Māte strādāja par skolotāju, bet tēvs par meliorācijas nodaļas vadītāju  izpildkomitejā. Neskatoties uz ieņemamajiem amatiem, neviens no viņiem nebija iestājies partijā, arī viņu abi dēli un meita negāja pionieros, kas tālākā dzīves gaitā vecākiem radīja problēmas.[1] 

Celtniecības atļauja tika piešķirta 1952. gada 16. septembrī, ēkas celtniecībā iesaistījās visa ģimene un vairākas strādnieku brigādes, viena no tām bija brigāde “Aizups.” Ēka tika būvēta no skaidu betona sajaukuma. Kaļķis celtniecībai tika vests no Apes. Roku darbs tika izmantots gan pie materiālu jaukšanas, gan rokot pagrabu un vēlāk dīķi. Pēc projekta ēkai bija jābūt “sēnītes” tipa trīsistabu individuālajai mūra dzīvojamajai ēkai, taču četrpusīgais jumts pārtapa par divpusīgu, līdz ar to ēka uzcelta augstāka nekā paredzēts. Vēl pirms darbu pabeigšanas ģimene bija spiesta pamest veco dzīves vietu un pārvākties uz vēl nepabeigto māju, kurā gatava bija tikai viena istaba. Tā arī piecdesmito gadu vidū, piecu cilvēku ģimene uzsāka savu dzīvi Jāņkalna ielā 11, kurai no sākuma, nezināmu iemeslu dēļ, bija piešķirts trīspadsmitais numurs. Pagraba rakšanas laikā, tika uzieta milzīga ādere, kura vēlāk kļuva par iemeslu akas izveidei pagrabā.[2] 

Šobrīd mājā saimnieko viens no Faustu dēliem - Māris, kurš šajā mājā veidoja arī savu ģimeni. Pēc profesijas Māris bija projektētājs, savukārt viņa otra pusīte – Līvija – bija kino mehāniķe, kura strādāja kinoteātrī “Liesma” Alūksnes Jaunajā pilī. Abu dzīves laikā ēkai izbūvēts otrais stāvs, pārveidotas istabas, uz gruntsgabala uzceltas citas ēkas. Pēc materiāliem, otrā stāva celtniecībai, katru nedēļu tika braukts uz Veriem. Daudz pie mājas būvniecības un pārveidošanas savu roku pielika pats mājas saimnieks. Mājā atradusies arī foto laboratorija, jo kopš 1965. gada, Māris sāka nodarboties ar fotografēšanu, kas no hobija pārauga profesionālā līmenī. Fotografētas tika kāzas, bēres, pilngadības svētki un daudz kas cits. Māris vienmēr sekoja līdzi fotogrāfiju kvalitātei un jaunākajām fotografēšanas tehnoloģijām.[3]  

 
[1] Māra un Līvijas Faustu atmiņas. Pierakstīja Dainis Rižkins 28.03.2024; Valkas apr. Alūksnes pilsētas plāns 1937. gadam 
[2] Māra un Līvijas Faustu atmiņas. Pierakstīja Dainis Rižkins 28.03.2024.
[3] Māra un Līvijas Faustu atmiņas. Pierakstīja Dainis Rižkins 28.03.2024.