Miesnieku Bišulāču mājas - Merķeļa ielā 8 un Uzvaras ielā 25

Augusts Bišulācis ir dzimis 1882. gada 16. oktobrī Alsviķu pagastā.[1] Viņa vecāki  bijuši Juris un Karlīne Bišulāči[2]. A. Bišulācis bija viens no pazīstamākajiem Alūksnes miesniekiem un desu meistariem, kura gaļas un desu tirgotava līdz 1932. gadam atradās Pils ielā 56, bet tad tika pārcelta uz Lielā Ezera ielu 4.[3] 

Tolaik Bišulācis bija viens nozināmākajiem Alūksnes miesniekiem. Ne velti viņš pieminēts arī Aleksandra Pelēča darbā “Alūksnes grāmata”: “Toreiz, kad pārdeva pērno bullēnu Ješku un miesnieks Bišulācs vectēvam saujā ieskaitījis veselus trīs zelta gabalus. Ar tiem cūkas pūšļa tabakmakā Andris tad iegājis telpā, kur rādīta Jūras Vārava.”[4]

Augustam Bišulācim piederēja gruntsgabals Merķeļa ielā 8, uz kura atradās māja, pagrabs un darbnīca, kurā gatavotas desas.  Jāatzīmē, ka ne jau vienmēr desu ražošanas process noritēja tik gludi. Vairākos pirmās brīvvalsts ziņu izdevumos vēstīts par apsūdzību, kas celta pret Bišulāci, jo viņš savā darbnīcā nav ievērojis sanitārās formas.[5] Piemēram, 1937. gada 18. marta  laikrakstā “Malienas Ziņas” vēstīts: “Pilsētas valde ar domes tiesībām atļāva turēt tekošā gadā gaļas un gaļas izstrādājumu veikalus Ādolfam Bišulācim, Augustam Bišulācim, A Kubulniekam, A. Krigeram. A. Fleišmanim un R. Kubulniekam. Desu darbnīcas atļāva turēt Ādolfam Bišulācim un R Kubulniekam, bet A Kubulniekam un Augustam Bišulācim, kuriem telpas desu darbnīcai nav piemērotas, un kuri piekopuši neatļautu lopu kaušanu sava mājā, desu darbnīcu turēšanu uz priekšu neatļaus.”

Padomju okupācijas rezultātā Bišulāča dzīvojamā māja Merķeļa ielā tika nacionalizēta un izdota īrniekiem. Laikabiedri atminas, ka tad arī Bišulāča darbnīcas vienā daļā iekārtoti dzīvokļi. Vēlākos gados darbnīca nojaukta un vietā uzbūvēta  dzīvojamā māja, kuras adrese šobrīd ir Merkeļa iela 8a. Pagrabs, kas saglabājies līdz mūsdienām, izmantots produkcijas glabāšanai, vēl padomju laikā tur karājušies gaļas āķi. Aiz Bišulāču mājas bijis skaists ābeļdārzs, kurš sniedzies līdz gāzes noliktavām. Tolaik teju katram, kas dzīvojis uz šīs ielas, bijuši lopi. Tos visi veduši ganīties uz netālu esošajām pļavām.[6] 

Augustan Bišulācim bija  brālis Ādolfs Bišulācis. Arī viņš bija labi pazīstams miesnieks un desu meistars, kura tirgotava  atradās Pils ielā 64, bet dzīvojamā māja - Uzvaras ielā 25, kur tika ierīkota arī desu darbnīca.[7] 

Vietējais laikraksts “ Malienas Ziņas” vēsta, ka 1930. gadā Uzvaras ielā 25 ūtrupē tika izpārdota mājas iedzīve, un  Bišulācis mainīja dzīves vietu.[8] 

Padomju laikā telpas Uzvaras ielā 25 tika izīrētas, savukārt skārnī  uz laiku ierīkots konfekšu “Gotiņa” ražošanas cehs.[9]

 
[1] Tiesu sludinājumi. Valdības vēstnesis Nr. 70. 29.03.1940
[2] Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 235. fonds, 4. apraksts, 213. lieta. 210.lpp.
[3] Sludinājumi. Malienas ziņas Nr. 359. 04.05.1932
[4] No “Alūksnes grāmatas”. Karogs, Nr. 12, 01.12. 1983.
[5] Aldas Bakleres atmiņas 14.12.2023. Pierakstīja Dainis Rižkins; Augusts Bišulācis. Jaunākās ziņas Nr. 287. 17.12.1937.
[6] Aldas Bakleres atmiņas 14.12.2023. Pierakstīja Dainis Rižkins
[7] Latvijas 1937.g. Telefona abonementu saraksts. Rīga, 1937. 592. Privatizēto amatniecības uzņēmumu 24. saraksts. Rīkojumu vēstnesis Nr. 191, 19.08.1943; Privatizēto amatniecības uzņēmumu 31. saraksts. Rīkojumu vēstnesis Nr. 197, 24.08.1944.
[8] Pārdod aizceļošanās dēļ. Malienas ziņas Nr.287. 27.11.1930.
[9] Gunāra Saldābola atmiņas. Ierakstīja Dainis Rižkins.