Noliktavas iela 4
1920. gados ēku Noliktavu
ielā 4 cēlis daiļkrāsotājs Rūdolfs Veidiņš. Alūksnes novada muzeja ekspedīciju
materiālos norādīts, ka mājas celtniecībā iesaistījušies teju visi R. Veidiņa
radi (4 māsas, 3 brāļi). Diemžēl mājai bijis liels hipotekārais kredīts, kuru
R. Veidiņš nespējis dzēst. Tad R. Veidiņa radi ieteikuši māju norakstīt māsas
meitai Verai Gailītei (dzim. Krēsliņai).
Atmiņās Vera Gailīte
norādījusi, ka dzimusi 1907. gadā Esentukos. Viņas vecāki bijuši no Alūksnes
puses. Tēvs Juris bijis daiļkrāsotājs un sākotnēji braucis uz Krieviju
piepelnīties, bet vēlāk ar sievu Liliju un trim meitām Veru, Zelmu un Almu
pārcēlies tur uz pastāvīgu dzīvi. Daudz latviešu tur tolaik esot dzīvojuši un
strādājuši, bijuši dārznieki, rozes audzējuši, lopus turējuši, arī celmus
plēsuši.
Lai gan sākotnēji
Krēsliņu ģimene dzīvojusi turīgi, tomēr, sākoties Pirmajam pasaules karam,
pienākuši pavisam grūti laiki. 1914.
gadā nomiris tēvs, tad sekojuši nemiera gadi, pārciests bads, piedzīvotas
laupīšanas.
1920. gadā Vera, Alma,
Zelma un Lilija nolēmušas atgriezties Latvijā. Sākotnēji V. Gailīti pie sevis
paņēmusi tante, kurai Vera palīdzējusi saimniecības darbos, bet vēlāk viņa
sākusi strādāt Olderu veikalā. Kad onkulis R. Veidiņš nonācis naudas grūtībās, V.
Gailīte aizņēmusies naudu no kolēģēm un aizdevusi onkulim, tomēr hipotekārias
kredīts nav ticis dzēsts, turklāt R. Veidiņš sadraudzējies ar zaļo pūķi, un
1937. gadā māja Noliktavu ielā 4 nonākusi viņas īpašumā”.
1956. gadā Vera apprecējās
ar dzelzceļa darbinieku Alfrēdu Gailīti, un abi uzsāka kopdzīvi Ganību dambī 9,
kur 1930. gados Alfrēds bija uzcēlis māju. (Savulaik gruntsgabals Ganību ielā 9
piešķirts Alfrēda brālim, bet viņš kritis Nāves salā.)
Savukārt ēku Noliktavu
ielā 4 mantoja Veras Gailītes māsas dēls Andrejs Sināts, kurš bija atgriezies no izsūtījuma. A. Sināts par
nežēlīgo padomju represiju upuri kļuva 1946. gadā. Līdz ar piecām pretošanās
kustības “Tālavas sili” dalībniecēm, klasesbiedrenēm, A. Sināts tika notiesāts un pēc KPFSR
kriminālkodeksa 58-1 “a”, 58-11 par dzimtenes nodevību un piedalīšanos kontrrevolucionārā
organizācijā, sodīts uz 10+5 gadiem darba nometnē Kolimas raktuvēs.
Pēc atgriešanās Latvijā A.
Sināts apprecējās ar Marutu Kupču un uzsāka kopdzīvi Noliktavu ielā 4. Jāpiebilst,
ka arī Maruta bija piedzīvojusi smagus likteņa pavērsienus, pārciestas Otrā
pasaules kara šausmas, kam sekoja 1949. gada deportācija, kad Maruta, viņas
māsa Ināra un māte Lucija tika izsūtītas uz Amūras apgabala Blagoveščensku.
Marutai un Andrejam
aizvadīts laimīgs un ilgs mūžs kopdzīvē Noliktavu ielā 4, izaudzinātas divas
meitas, izauklēti arī mazdēli. Pie mājas iekopts košumdārzs, kur ik vasaru skaisti
uzziedēja saimnieces izlolotās rozes. Andris un Maruta jau viņsaulē, bet māju turpina
sildīt viņu pēcnācēju ģimenes pavards un gaišās atmiņas.
Jāatzīmē, ka 1937. gada
fotogrāfijā redzama vēl kāda māja. Atminoties dzīvi Pirmajā Latvijas Republikas
laikā, savulaik V. Gailīte stāstījusi, ka pretējā ielas pusē - Noliktavas ielā
3- atradusies Šnukas māja. Tā celta 1927. – 28. gadā. Savulaik tur dzīvojis
pasta ierēdnis Baķis. Mājas pagalmā artēzists Aleksandrs Lessers savulaik
izurbis 90 metrus dziļu aku.
Ieraksti meklēto