Latgales iela 10

Sākums / Muzejs / Pētnieciskais darbs / Alūksnes ēku stāsti 2

Ēka Latgales ielā 10 savulaik zināma kā Eduarda Vilciņa dzīvojamā māja un galdniecība. Alūksnes novada muzeja objektu kartotēkā pieejama informācija, ka tā celta 1932. gadā. Ēkas pirmajā stāvā ierīkota mašīntelpa, bet otrajā – montāžas telpa. Ēkas ziemeļu galā (pret Latgales ielu) atradusies arī žāvētava. Gruntsgabalu E. Vilciņš pirka no kaimiņa Kraukuma. Ēkai bijis skārda jumts, kuru lika Paulis Vints.

Eduards Vilciņš dzimis 1885. gada 15. janvārī Jaunlaicenē. Bijis pieprasīts galdnieks. 1935. gadā amatnieku pārbaudē saņēmis galdnieka-meistara diplomu.

Par Eduardu Vilciņu savulaik atmiņās dalījies viņa dēls Jānis Vilciņš: “Kad tēvs 1922.-23. gadā pār fronti atnāca no Krievijas, mēs dzīvojām Alūksnē, Vidus ielā. Tēvs ar brāli Albertu bija saņēmuši būvgaldnieka darbus Korvas dzirnavās pie Ringa, un mēs ar ģimeni pārcēlāmies uz Korvu, “Linteni”. 1924.-25. gadā tēvam piešķīra amatniecības gabalu – Rezakas dzirnavas, jo tēvam bija kategorija par piedalīšanos atbrīvošanas karā. Tēvs ar brāli uzsāka nodegušo dzirnavu atjaunošanu. 1928.-29. gada ziemā atjaunotās dzirnavas nodega, un palikām atkal tukši, jo ēka nebija apdrošināta. Tēvs ar brāli sadalīja dzirnavas, un tēvam palika zeme, apmēram 20 ha, dzīvojama ēka un kūts. Tēvs nebija zemes kopējs, vienu gadu viņš izgatavoja logus un durvis Rīgas uzņēmējam P. Pētersonam. 1928.- 29. gadā tēvs pārgāja uz Alūksni, kur Latgales ielā 22, vēl nepabeigtā ēkā, turpat arī dzīvojot, atvēra galdniecību un uzsāka galdnieka darbus. Vasarā izbraucām apkārt pa pagastiem. Laukos būvējās, tādēļ lielākos apdares darbus bija izdevīgāk izpildīt, pārceļot mašīnas uz vietas un pieslēdzoties elektrotīklam uz vietas.”

1934. gadā E. Vilciņš Tālavas ielā 3 no uzņēmēja Jēkaba Sīļa nopirka dzirnavas un zāģētavu, tādējādi plānojot samazināt izdevumus. Tādā veidā galdniecības procesā viņš veica visus ciklus patstāvīgi. Pats iepirka materiālu, pats to sazāģēja un pats arī gatavoja logus, durvis un mēbeles. Pasūtījumu no E. Vilciņa pamatā veica jau minētais būvuzņēmējs P. Pētersons.

Galdnieks Jānis Sermulis, kurš kādu laiku pie E. Vilciņa bija strādājis, par galdniecību stāstīja: “E. Vilciņa galdniecībā vienlaikus strādāja aptuveni 12 cilvēki. Kokapstrādes mašīnas Latgales ielā 10 bija šādas: ēvelmašīna (Gubisch), biezumēvelmašīna, frēzmašīna (paštaisīta), frēzmašīna (Gubisch werke), riņķa zāģis ar urbja patronu, uz otra velves gala – lentes zāģis, asmeņu asināmā ierīce. Materiālu iekrautuve atradusies pāri Zīles ielai (tagad. Kanaviņu), pie šķūņa, kuru pēc kara izmantoja kā taras pieņemšanas punktu. Kaltes, iekšā lielajā ēkā, apkurinātas ar ēveļu un zāģu skaidām. Pagalmā bija divi šķūņi, “augšējā” – dažādu materiālu atgriezumi, bet otrā šķūnī – dubultreimers un spundmašīna. Otrajā stāvā atradās montāžas telpa. Mēbeles taisītas samērā maz, lai gan bijušas arī blokspiedes.”

“Tēva galdniecībā tika gatavoti logi Alūksnes kazarmu jaunajai ēkai, vidusskolai, Rīgā – pasta ēkai Audēju ielā. Tēvs uzņēmās arī Alūksnes ugunsdzēsēju ēkas būvniecību. Tā tas bija līdz 1940. gadam, kad visam tika pārvilkta strīpa. 1941. gada maija beigās vai jūnija sākumā tēvu apcietināja, un viņš mira 1941. gada beigās (pēc padomju atbildes manai mātei),” tā par tēva darbiem un aiziešanu atmiņās rakstījis Jānis Vilciņš.

Ēka Latgales iela 10.
1990. g.
Alūksnes novada muzeja digitālais krājums

ALŪKSNES NOVADA MUZEJS

Adrese: Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Tālrunis: +371 64381321
Mob.tālrunis: +371 25665538
E-pasts: [email protected]

Kontakti Darba laiks Kā nokļūt Privātums Piekļūstamības paziņojums Anketas

Dizains un izstrāde weblapa.lv

Ieraksti meklēto