Rijukalna iela 9. Roberta Mazjāņa dzīvojamā māja.
Ēka Rijukalna ielā 9 savulaik zināma kā Roberta Mazjāņa dzīvojamā māja. Tā celta 1937. gadā pēc arhitektes Elzas Melderes-Ziemeles projekta. Šobrīd ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (aizsardzības numurs 2707).
Roberts Mazjānis dzimis 1891. gada 13. janvārī Annas pagasta zemnieka Kārļa un Annas Mazjāņu sešu bērnu ģimenē. Beidzis pilsētas skolu un 2 gadīgos pedagoģiskos kursus Valkas pilsētas skolā. 1914. gada jūlijā ievēlēts par Alūksnes draudzes skolas skolotāju. 1927.- 1940. gadam bijis Alūksnes Ernsta Glika pamatskolas pārzinis. 1939. gadā apbalvots ar Atzinības Krusta V šķiru. Lūk, ko par mākslinieku savulaik rakstījis muzikologs un komponists Oļģerts Grāvītis: “veco alūksniešu atmiņā saglabājušies priekšstati par šo stalto, tumšmataino vīru, prasmīgo un prasīgo dziedāšanas un zīmēšanas skolotāju, bērnu koru diriģentu. Man bija tā laime gūt pirmo sajēgu nošu rakstībā un mūzikas elementārteorijā viņa vadītajās dziedāšanas stundās Alūksnes Glika pamatskolā. Piedalījos arī tajā neaizmirstamajā Rīgas radio tiešraidē 1936. gadā, kad mēs, jauniņie dziedātāji, skolotāja Mazjāņa diriģēti, drebošām sirdīm uzstājāmies Alūksnes baznīcā. Vēlāk ļaudis runāja, ka diriģenta ilggadējo un pašaizliedzīgo darbu atzinīgi novērtējis arī Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. (..) Robertu Mazjāni tiklab Rīgā kā Alūksnē un citur pazina arī viņa otrās aizrautības - glezniecības - dēļ. Viņš piederēja Latvijā slavenās "Zaļās Vārnas" mākslinieku grupai. Piedalījās daudzās izstādēs. Pārstāvēja arī Malienas mākslinieku biedrību kā žūrijas komisijas loceklis. Darbojās Alūksnes pilsētas valdē. Saviesīgās biedrības amatierteātra trupas izrādēm (un arī mūsu skolas Ziemassvētku uzvedumiem) nepaguris gatavoja interesantus - citkārt krāsās reālistiskus, citkārt grafiski pārdrošus, oriģinālus noformējumus. (..)
Informāciju par Robertu Mazjāni un viņa īpašumu papildina tagadējā ēkas īpašniece Agra Avana: “Roberts Mazjānis bija mākslinieks, grafiķis, arī skolotājs. Viņa sieva Ella bija manas mammas Ellas Krēsliņas māsīca. Mazjāņiem bija divi bērni – dēls Zintars un meita Robella.
Māju Rijukalna ielā 9 Mazjāņu ģimene apdzīvoja no uzcelšanas brīža līdz okupācijas periodam. Otrajā stāvā viņi dzīvoja paši, bet pirmā stāva telpas izīrēja. Lejas stāvā vienu istabiņu īrēja arī mana mamma.
Šo māju Roberts Mazjānis cēla saviem bērniem, savukārt uz gruntsgabala blakus bija plānojis uzcelt vēl vienu māju – sev un sievai. Diemžēl liktenis iegrozījās savādāk.
Sākoties Otrajam pasaules karam, Mazjāņi devās bēgļu gaitās, sākotnēji uz Vāciju, pēc tam uz ASV, kur R. Mazjānis turpināja mākslinieka gaitas. Kamēr Mazjāņi meklēja patvērumu trimdā, Rijukalna ielas mājā padomju okupācijas laikā iekārtoti 5 dzīvokļi.
Sākoties denacionalizācijas procesam, Ella Mazjāne pieprasīja īpašumtiesības sev, bet 1993. gadā māju atdāvināja man.
Pēc īrnieku “saimniekošanas” māja bija bēdīgā stāvoklī, jo netika pienācīgi uzturēta, mēs paši saviem spēkiem to pamazām atjaunojām.”