ROBERTS ĶELLE

Sākums / Muzejs / Pētnieciskais darbs / Novadnieki iedvesmo

Šomēnes stāsts par Robertu Ķelli – aktīvu sabiedrisko darbinieku, nenogurstošu un pašaizliedzīgu pašvaldības departamenta pilsētu nodaļas vadītāju, kurš aktīvi piedalījās arī Alūksnes pilsētas pašvaldības dzīves organizēšanā un sniedza savu artavu pilsētas tiesību iegūšanā.

Roberts Ķelle dzimis 1871. gada 1. oktobrī Jaungulbenē Alvīnes un Jēkaba Ķeļļu ģimenē. 1886. gadā R. Ķelle pabeidza Vecgulbenes draudzes skolu, taču materiālo apstākļu dēļ skolas gaitas neturpināja un izglītojās mājās pašmācības ceļā. Paralēli mācībām R. Ķelle strādāja tēva kalēja darbnīcā, līdz 18 gadu vecumā iestājās par mācekli pie pagasta rakstveža. Kancelejas darbs netraucēja R. Ķellem cītīgi mācīties arī turpmāk un iegūt izglītību vidusskolas līmenī. Tas R. Ķellem deva plašākas darba iespējas. Turpmākos sešus gadus viņš strādāja par pagasta rakstveža palīgu Krapes, Tirzas, Galgauskas pagastos, 12 gadus par pagasta darbvedi Dūrē, Galgauskā un Lāzberģī.

Par līdzdalību 1905. gada revolūcijas norisēs R. Ķelle no ieņemamā amata tika atbrīvots, tādēļ pārcēlās uz Alūksni, kur atvēra savu grāmatu veikalu Dzirnavu ielā 5. Kā liecina laikrakstos ievietotie sludinājumi, veikalā tirgotas rakstāmlietas, mācību grāmatas, dziesmu grāmatas, Bībeles, sprediķu un lūgšanu grāmatas, latviešu literatūras un derīgu grāmatu nodaļas izdevumi, kalendāri, skatu kartes, laimes vēlējumi un Alūksnes skatu kartes.
Paralēli darbam tirgotavā R. Ķelle aktīvi iesaistījās Alūksnes kultūras un sabiedriskajā dzīvē, rosīgi darbojās dažādās biedrībās, piemēram, izglītības biedrībā, atturības biedrībā “Austra”, bija krājaizdevu biedrības valdes loceklis un kasieris.
1916. gadā R. Ķelle atjaunoja dienestu gaitas valsts sektorā un sāka strādāt par sekretāru Cēsu apriņķa 2. iecirknī zemnieku lietu komisārā kancelejā, savukārt 3 gadus vēlāk iestājās Latvijas valsts dienestā par pašvaldības deputātu nodaļas darbvedi. 1920. gadā viņš tika paaugstināts par šīs nodaļas vadītāju. Par augsto ieguldījumu Latvijas valsts labā, R. Ķelle apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 4. un 5. šķiru.

Atzinīgus vārdus par R. Ķelles darbaspējām un pozitīvajām rakstura īpašībām savulaik teikuši arī viņa darbabiedri: “Ar Ķelles vārdu saistās pilsētu pašvaldību noorganizēšanas, likumdošanas un darbības izveidošanās. Kopš 15. septembra 1919. gada, būdams savā atbildīgajā amatā, viņš arvienu un līdz pat pēdējai darbā pavadītai stundai ar lielāko vērību kārtojis daudzos, sarežģītos jautājumus plašajā pašvaldību darbā, ar lielāko enerģiju un darba mīlestību pildījis viņam uzticētos pienākumus. Pat saistīts slimības gultā, diendienā lasījis “Valdības Vēstnesi”, joprojām dzīvi sekojot likumdošanas gaitai, sevišķi izdotiem pilsētu likumiem. Ķelle bija viens no tiem administratoriem, kuriem pirmā vietā un pāri visam stāvēja tikai darbs. Ar to izskaidrojas arī tas, ka viņš nedarbojās nevienā politiskā partijā, nevadījās no vienas vai otras partijas šaurām interesēm, tuvāks par visu viņam bija pienākums, ko pildīja ar apbrīnojamu apzinību. Aizgājēja darbs nav ietilpis tikai šauros administratora rāmjos. Kā ilggadīgs Iekšlietu ministrijas pārstāvis likumdošanas iestādēs un, būdams ar plašiem piedzīvojumiem pašvaldību darbā, Ķelle arvien centies saskaņot pilsētu un valsts intereses. Arī pilsētu revīzijās un darba nostādīšanā bija pazīstams kā ļoti objektīvs un lietišķs revidents. Dzīvu dalību ņēma arī pilsētu savienības darbā, piedaloties gan pilsētu darbinieku sagatavošanas kursos ar lekcijām, gan piedaloties ar saviem lietišķiem padomiem dažādās pašvaldību darbinieku sanāksmēs un kongresos. Rosīgi darbojies arī mēnešrakstā “Pašvaldības Balss”, apskatot dažādos pašvaldības jautājumus. Un beidzot, vienmēr bijis vērīgs, laipns padomdevējs plašajai pilsētu darbinieku saimei. Šķiet, nebūs tāda pilsētu darbinieka, kas nebūtu pie viņa griezies un saņēmis vajadzīgos norādījumus. Kā daudzu vecākās paaudzes darbinieku, arī Ķelles dzīves gaita nav bijusi viegla. Tikai ar īstu latvieša neatlaidību un enerģiju viņš sasniedzis redzamu stāvokli, ieguvis vārdu pašvaldību izveidošanās gaitā.”

1934. gada 15. oktobrī Roberts Ķelle pēc ilgstošas slimības devās mūžībā. Pēc atvadu vārdiem Rīgas Meža kapu kapličā, viņš tika guldīts Rīgas Meža kapu Garnizona draudzes nodalījumā.