Blaumaņa iela 3. Jaunzema un Bērziņa mājas.
1927. gadā izdotajā “Valdības Vēstneša” namīpašnieku sarakstā norādīts, ka gruntsgabals uz Marijas (tagad Blaumaņa ) un Tirgotāju ielas stūra sākotnēji piederējis Andreja Jaunzema mantiniekiem. Uz gruntsgabala uzceltās mājas adrese tolaik bijusi Tirgotāju iela 2, jo tā celta ar galu pret Marijas ielu. Kādā no 1910. gadu fotogrāfijām redzams, ka jaunceltne bijusi ar stūrī izbūvētu kiosku. Vēl kādā fotogrāfa A. Vosvenieka 1920. gadu sākumā uzņemtajā fotogrāfijā redzams, ka ēka jau tad diezgan bēdīgā stāvoklī un visdrīzāk netika apdzīvota, jo daži logi aiznagloti, daži izsisti. Savukārt 1929. gada fotogrāfijā redzams, ka ēka jau nojaukta. Arī Alūksnes novada muzejā glabātajās A. Salaka atmiņās norādīts, ka Jaunzema znots Bērziņš šo māju nojaucis un drīz vien uz gruntsgabala uzbūvējis jaunu ķieģeļu ēku. Zīmīgi, ka 1940. gada lielajā ugunsgrēkā uguns gailis gandrīz pilnībā nopostīja Marijas ielas apbūvi, bet šī ēka palika neskarta, tādējādi padomju periodā Marijas iela veidojās gluži no jauna. Jāpiemin vēl kāds fakts, kas atrodams padomju periodikas slejās: “Pamatojoties uz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1959. gada 29. aprīļa dekrētu (..) un sakarā ar ielu nosaukumu izmainīšanu, pilsētas izpildu komiteja nolēmusi līdzšinējo Marijas ielu saukt par Blaumaņa ielu.”
Padomju okupācijas laikā ēka nacionalizēta, tā nonākusi čekas rīcībā. Tolaik tās sienas redzējušas ne vienu vien nežēlīgu izrēķināšanos ar padomju varas nīdējiem. Savus noslēpumus par tā laika notikumiem glabā arī piemājas dārzs. Vēl jāpiemin 1946. gada notikumi, kad 17. novembra vakarā Alberts Zvirbulis, Pāvils Jefimovs un Ojārs Svārte bērzā pie 2. vidusskolas izkāra Latvijas karogu. 18. novembrī jaunieši tika arestēti un nogādāti Alūksnes čekā uz pratināšanu. O. Svārtem čekas izmeklētāja leitnanta Pahomova nevērības dēļ izdevās izbēgt. Ieraudzījis, ka pusdienlaikā izmeklētājs palicis kabinetā viens un aizmirsis izņemt no durvju slēdzenes atslēgu, O. Svārte iezvēla izmeklētājam pa galvu ar ķebli, ieslēdza viņu kabinetā un aizbēga. 1948. gada novembrī iekšlietu karaspēka karavīri O. Svārti tomēr notvēra un nošāva. P. Jefimovu kara tribunāls sodīja uz 5+2 gadiem, A. Zvirbuli uz 6+3 gadiem labošanas darbu nometnē. A. Zvirbulis nomira nometnē 1947. gada 28. septembrī.
Turpmākajā periodā ēka pildījusi citas funkcijas – te darbojusies Alūksnes rajona Bērnu un jaunatnes sporta skola, arī Valsts apdrošināšanas inspekcija. Otrās brīvvalsts laikā ēka denacionalizēta, te atradušās ofisa telpas, apdrošināšanas A/S “Balta” un “Latva” filiāles, pārtikas un rūpniecības preču veikals “Jēkabs”, datortehnikas veikals.