Tālavas iela 11
Tālavas iela 11.
Ēka Tālavas ielā 11 zināma kā Kārļa Gailīša ģimenes dzīvojamā māja. Alūksnes novada muzeja ekspedīciju pieraksti liecina, ka pirms tam Gailīšu ģimene dzīvoja Jaunrozes pagastā, bet tad pārcēlās uz Nēķeni, kur K. Gailītis bija rentnieks. 1930. gadu sākumā viņš sāka savas ģimenes mājas celtniecību Alūksnē, Tālavas ielā 11. Pirmās Latvijas Republikas laikā ēkā atradās arī neliels veikaliņš – piparbodīte.
Šis mājas stāsts cieši saistīts arī ar Kārļa Gailīša meitu Mildu Dambi un viņas ģimeni. M. Dambe dzimusi 1912. gadā Jaunrozes pagastā, izglītību ieguvusi Strautiņu un Karvas skolās. 1920. gadu beigās viņa mācījās šūt un izstrādāt rokdarbus pie Vēveres kundzes Helēnas ielā 49. Pēc tam apguva kungu friziera arodu pie Marijas Kubuliņas Lielā Ezera ielā 5. 1932. gadā Milda apprecējās ar pienotavas mehāniķi Alfrēdu Dambi, kurš dzimis 1908. gadā Cesvaines pagastā. A. Dambis arodu apguva Rīgā mehāniķa kursos, bet vēlāk pārgāja uz Bejas pienotavu. Milda atvēra savu frizētavu, kuras iekārtu (galdu un krēslus) bija izgatavojis viņas tēvs, Rīgā iegādāta arī moderna elektriskā matu griežamā mašīna. Dzīve ritēja rāmi un stabili. Milda un Alfrēds aktīvi darbojās pagasta aizsargos. Dambju ģimenē piedzima meita un divi dēli.
Tad sekoja trauksmainie kara gadi. Vācu okupācijas laikā A. Dambis pārcēlās uz Cesvaini, 1944. gadā sekoja padomju represijas. A. Dambis tika apcietināts un izsūtīts uz nometni Irkutskas apgabalā Taišetlagā. Sekoja represijas arī pret Mildu un viņas bērniem. 1949. gada 25. martā viņi izsūtīti uz Tomskas apgabala Parabeļas rajonu.
Atmiņās par šo māju dalījies K. Gailīša mazdēls Guntis Gailītis: “Brīvās Latvijas laikā mans vectēvs Kārlis Gailītis ar mana tēva stingru finansiālu atbalstu Alūksnē Tālavas ielā 11 uzcēla ģimenes māju, lai bērniem būtu savs jumts virs galvas. Tolaik mans tēvs strādāja Liepkalnē par pastnieku. Acīmredzot viņš labi pelnīja, jo regulāri sūtīja naudu mājas celtniecībai. Mans vectēvs, pārceļoties uz dzīvi Alūksnē, sāka nodarboties ar tirdzniecību. Jaunuzceltās mājas vienā istabiņā viņš iekārtoja nelielu bodīti, kurā tirgoja petroleju, ķēdes un citas saimniecībā noderīgas lietas. Pie mājas bija izlikta izkārtne ar uzrakstu “Manufaktūra”. Gailīšu ģimenē auga deviņi bērni, pēc tam jau gan katrs savā dzīvē aizgāja. Pēc kara šai mājā mita arī mana tēva māsa Milda Dambe ar vīru Alfrēdu Dambi un trīs bērniem – Rūtu, gandrīz skolas vecumā, un dvīņiem Jāni un Juri. Noziedzīgais komunistu režīms vienā mirklī izpostīja šo ģimeni. Apcietināja Alfrēdu, piemēroja kaut kādu pantu par dzimtenes nodevību un aizsūtīja uz lēģeri Sibīrijā pie Ļenas upes papildināt bezmaksas strādniekus šahtās. Četrdesmit devītā gada divdesmit piektajā martā arī Mildu ar visiem bērniem izveda uz Sibīriju un nomitināja Tomskas apgabalā. Mājā palika saimniekot mani vecvecāki. Smagajos pēckara gados viņi visas brīvās istabiņas izīrēja. 1958. gadā Milda ar bērniem atgriezās no izsūtījuma, dzīvoja tēva mājās Tālavas ielā 11 un strādāja par frizieri Pils ielā 68. Krietni vēlāk no katorgas atgriezās Alfrēds un sāka strādāt SCO par kalēju. Bet zelta raktuvēs iedragātā veselība drīz vien darīja savu – 52 gadu vecumā Alfrēds devās aizsaulē. Savukārt vectēvs pēc vecmammas nāves pārcēlās dzīvot pie mana tēva uz Liepkalni. Kad vectēvs nomira, māju Tālavas ielā 11 viņš atstāja mantojumā manam tēvam Verneram, kurš, savukārt, to pārrakstīja man.”
Pārciešot karu un savās sienās noglabājot šeit saimnieku piedzīvoto prieku, laimi, mīlestību, arī bēdas un pārdzīvojumus, arī turpmākos gadus māja uzticīgi kalpoja Gailīšu dzimtas pēcnācējiem.
Ieraksti meklēto