Ķauķa un Rozīša īpašumi
Ķauķa un Rozīša īpašumi.
Pirmās Latvijas Republikas laikā īpašums Jāņkalna ielā 40 piederēja Augustam Ķauķim. Tolaik viņa rocība bija pietiekami liela, jo uz gruntsgabala uzceltas vairākas ēkas, atvērta dārzniecība un veikals, kurā varēja iegādāties augu sēklas, puķes un stādus. 1923. gada pilsētas plānā uz gruntsgabala iezīmētas četras ēkas, 1937. gada - piecas. Redzams, ka to izvietojums mainījies, tātad vecās nojauktas, to vietā uzceltas jaunas. Jāatzīmē, ka no pirmsākumiem līdz mūsdienām uz gruntsgabala uzceltās ēkas izmantotas dažādiem mērķiem. Te iekāroti dzīvokļi, bijušas kantora telpas, galdniecība, arī darbnīcas.
1930. gadu sākumā A. Ķauķis izloloto rūpalu nolēma piedāvāt citam. Lūk, ko par pašu Ķauķi un viņa nodomiem var lasīt kādā no “Malienas Ziņu” izdevumiem: “Zem labiem un drošiem notāra apstiprinātiem noteikumiem meklēju sev palīgu tirgošanā ar kapitālu vai arī kompanjonu, kuru, ja viss labi ietu dzīvē, iecelšu par savu mantinieku. Turpretī, ja kāds vēlētos nopirkt manu īpašumu, pārdošu zem labiem noteikumiem. No 1885. gada, tas ir jau 45 gadus, esmu vecākais tirgotājs Alūksnē. Esmu diezgan strādājis un godāto publiku apkalpojis, tamdēļ jāmeklē palīgs vai mantinieks, jo vienam paliek par grūtu. Personīgi vai ar vēstulēm griezties pie tuvākiem paskaidrojumiem šinī lietā pie Augusta Ķauķa Alūksnē, Jāņkalna ielā 40, netālu no dzelzceļa stacijas.”
“Dārzniecības likvidācijas dēļ izpārdod puķes un puķupodus,” tā var lasīt 1933. gada laikraksta “Malienas Ziņas” 429. numurā. Vēl kādā citā sludinājumā var lasīt, ka gadu vēlāk par pusi cenas tika izdotas arī veikala telpas un piedāvāts dzīvoklis “zolīdiem” īrniekiem.
Tā pēc kāda laika A. Ķauķa īpašums Jāņkalna ielā 40 nonāca 7. Siguldas kājnieku pulka orķestra vecākā muzikanta seržanta J. Roziņa pārvaldībā. Jāatzīmē, ka J. Roziņš dienēja Alūksnes garnizonā, 1929. gadā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmes II pakāpi.
Dzīvojamās platības bija pietiekami plašas, lai J. Roziņš tās iznomātu. Tādējādi 1930. gadu otrajā pusē Jāņkalna ielā 40 durvis vēra ceļu meistara kanceleja, kurā rosījās ceļu meistars A. Belorags. Vienā no ēkām (tā, kas paralēli un tuvāk Jāņkalna ielai) savu darbnīcu vēra galdnieki Jānis Egle un Arvīds Kļaviņš. “Uz pasūtījuma izgatavo glītas un modernas dzīvokļu iekārtas un arī atsevišķas mēbeles. Apzinīgs darbs,” tā par galdniecību var lasīt 1938. gada 1. maijā izdotajā žurnālā “Ilustrētā Tehnika. Motors un sports”.
Arī dārzniecība ar siltumnīcām bija daudzsološs peļņas avots. Kādā no sludinājumiem norādīts, ka uz ilgu laiku (6 gadiem) iznomāta arī dārzniecība. Vēl pat 1942. gada 17. novembra izdevumā “Tēvija” var lasīt: “Ienesīgu privatizētu dārzniecību iznomā Alūksnē Jāņkalna ielā 40 J. Roziņš.” Spriežot pēc ierakstiem periodikas slejās, pats J. Roziņš tad šeit vairs nedzīvoja un bija pārcēlies uz dzīvi citā pilsētā.
Sākoties padomju gadu pārkārtojumiem, ēkās ienāca jauni īrnieki un darbnīcas. 1950. gados bijušajā galdniecības ēkā atvērta Valsts mērtehnikas kontroles laboratorijas pagaidu nodaļa, Alūksnes ražošanas arteļa “Spars” kantoris un svaru remonta darbnīca. Nodaļas galvenais uzdevums, pamatojoties uz likumu “Par mēriem un svariem”, kā arī Alūksnes rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas rīkojumu, bija veikt Alūksnes rajonā visu svaru, atsvaru, litru, metru mēru, piena mērītāju, ampērmetru, voltmetru, manometru, bīdmēru, mikrometru un asins spiediena mērītāju valsts pārbaudi. Tieši tādēļ 1950.-60. gados Jāņkalna ielas pagalmā bija vērojami vairāki desmiti svaru, kas bija atceļojuši no rajona lauksaimniecības arteļiem, iestādēm, rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumiem. Svarus vispirms izjauca, nolietojušās detaļas nomainīja ar jaunām, pēc tam rūpīgi nokrāsoja, dodot otro elpu.
Otrās brīvvalsts laikā lielā rosība gruntsgabalā norima. Padomju gados dibinātās iestādes savas durvis vēra ciet, ēkas turpmāk izmantotas kā dzīvojamās mājas.
Ieraksti meklēto