FĪTINGHOFU DZIMTAS MAUZOLEJS
Fītinghofu dzimtas mauzolejs ir viens no Alūksnes muižas parka ievērojamākajiem arhitektūras objektiem. Tas atrodas parka tālākajā austrumu stūrī. Mauzolejs ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas celts 1831. gadā, Paula fon Fītinghofa laikā, pēc arhitekta J. V. Krauzes projekta. Celtnē skaidri atainotas ampīra stila norieta iezīmes. Kapliča veidota kā cilindriska centrālbūve, ēkas kupols interjerā simbolizē debesis. Mauzoleja iekštelpā ierīkoti četri diagonāli sakārtoti pusloka logi, lai varētu salasīt uzrakstus uz marmora piemiņas plāksnēm, kas agrāk atradās pie sienas. Zem Mauzoleja grīdas, izmūrētajās pagraba telpās, atradušās baronu dzimtas kapenes. Uz šejieni tika pārvestas Fītinghofu ģimenes locekļu mirstīgās atliekas no Kapsētas pussalas un pat no Rēveles. Apkārt Mauzolejam izrakts grāvis un šī zeme iesvētīta. Mauzolejā tika apglabāti tuvākie Fītinghofu dzimtas radinieki, attālākie – blakus Mauzolejam. 1900. gadā Mauzoleja centrālā daļa aizbērta. Vēlākā laikā apslēptās mantas meklētāji celtnes telpas vidusdaļā uzlauzuši grīdu un cokola sānu sienas, un kapenes izpostītas.
2018. gada vasarā veikta Mauzoleja restaurācija Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu programmā "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus" projektā "Gaismas ceļš caur gadsimtiem”. Projekta ietvaros veikta Mauzoleja un ar to saistītā Alūksnes muižas parka interaktivitāšu koncepcija un projekts. Koncepts balstīts uz parka radītāju Fītinghofu – Šēlu dzimtas gadsimtiem godā turēto ideālu – Izglītot un padarīt pievilcīgus tikumus.
Paša Mauzoleja iekštelpas tēls ir visai precīza minētā Didro ideāla vizuāls iemiesojums – četri pusapaļie logi šeit allaž asociējas ar intensīviem gaismas avotiem tumšākā telpā. Tā ir gaisma, kas laužas iekšā apjomā, padarot to gaišāku, dzidrāku, jeb – Didro principiem sekojot: izglītojot un padarot pievilcīgu pašu dzīvi.
Cilvēka gars ir nemirstīgs, ja tas tiek pieminēts un godāts.
Ieraksti meklēto