Alūksne. Toreiz un tagad.

Tirgotāju iela 14- Pareizticīgo draudzes skola.

Ēka Tirgotāju ielā 14 ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis un tās būvniecība datēta ar 1895. gadu. Sākotnēji īpašums piederēja baroniem fon Fītinghofiem, bet tad to iegādājās pareizticīgo draudze, kas šeit ierīkoja Pareizticīgo draudzes skolu. Tā ēkā atradās līdz 1917.  gadam, bet pēc tam skolas vietā atvērta slimnīca. 

1930. gadu periodikā var lasīt sludinājumus, ka Alūksnes pareizticīgo draudze savā mājā Tirgotāju ielā 14 iznomā vairākus dzīvokļus. Savukārt 1943. gadā izdotā Alūksnes amatu biedrības apliecība liecina, ka 1940. gadu 1. pusē ēkā ierīkota E. Renča drēbnieka darbnīca, F. Bleiera konditoreja un notāra B. Baumaņa kantoris. Turpmākajā periodā ēka izmantota kā dzīvojamā māja.

Dārza iela 1- Ahero māja.
Koka ēka Dārza ielā 1 pirmās brīvvalsts laikā bija zināma kā advokāta Sergeja Ahero māja. Muzeja objektu kartotēkā pieejama informācija, ka 20. gs. 20., 30. gados ēkas 2. stāvā atradās īpašnieka dzīvoklis, bet 1. stāvā- īres dzīvokļi un amatnieku darbnīcas. Ēkā atradās arī daktera A. Rivlina pieņemšanas telpas, kā arī A. Kalniņa- Jaunkalna labības, sēklu un citu lauksaimniecības ražojumu uzpirkšanas punkts. Periodikā var lasīt, ka blakus dzīvojamai mājai atradās arī saimniecības ēkas- kūts, šķūņi, bija arī dārzs un dīķis. 

Padomju gados Ahero mājā darbojās dažādas darbnīcas. Piemēram, pēckara periodā pagrabā atradās motociklu remontdarbnīca, 20. gs. 50., 60. gados- šūšanas un apavu darbnīcas, pulksteņu un radio remontdarbnīcas, bet blakus telpās- minēto darbnīcu kantoris.

Ahero māja bija Dārza ielas neatņemama sastāvdaļa līdz pat 2011. gadam, kad atzīta par avārijas stāvoklī esošu un nojaukta.

Ēka Brūža ielā 4- Raues kunga māja.

Ēka Brūža ielā 4 pirmās brīvvalsts laikā zināma kā Raues kunga māja. Līdzīgi kā citos Alūksnes pilsētas centra namos, arī šajā savulaik rosījās gan dzīvokļu, gan arī tirgotavu un darbnīcu telpu īrnieki, arī turpmākajā periodā ēka kalpojusi kā daudzdzīvokļu māja un tur vietu raduši dažādi uzņēmumi.

Jāatzīmē, ka kopš 1998. gada ēkai noteikts vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.

Brūža iela 6- Pilsētas valde.

20. gs. 20-30. gados Brūža ielā 6 atradās Alūksnes pilsētas valde. Laikrakstā “Malienas Ziņas” var lasīt, ka bez pilsētas valdes šajā namā atradās arī citas institūcijas, piemēram, pilsētas valdes apgādes daļa, nacionalizēto namu pārvalde, dzimtsarakstu nodaļa, arī “Malienas Ziņu” redakcija un kantoris.

Padomju laikos ēkai piebūvēts otrais stāvs, tad šeit mājoja Alūksnes komunālo uzņēmumu kombināts (KUK), bet vēlāk- SIA “Rūpe”.

Brūža iela 2- Vecā aptieka

Ēka Brūža ielā 2 pirmās brīvvalsts laikā bija zināma kā Vecā aptieka. 20. gs. 30- to gadu periodikā pieejamā informācija, ka pirmās brīvvalsts laikā mājā atradās arī A. Pilandera vīntirgotava un E. Čēmas cepuru un puķu veikals.  Savukārt 1942. gada. 20. janvārī Vecās aptiekas telpās savu darbību uzsāka Valmieras darba pārvaldes Alūksnes nodaļa un Tautas Palīdzības dramatiskā kopa. 

Alūksnes muzeja objektu kartotēkā norādīts, ka padomju periodā (70 –jos gados) ēkā atradās Padomju Armijas komandantūra, vēlāk arī dzīvokļi un viena otru nomainījušas dažādas tirgotavas un darbnīcas.

Pils iela 25 a- tirgus paviljons

Muzeja objektu kartotēkā norādīts, ka nelielais namiņš Pils ielā 25 a projektēts kā veikals un uzcelts 20. gs. sākumā. Tā autori- Vilhelms Reslers un Renē Hēršelmans. Sākotnēji ēka kalpoja kā tirgus paviljons, jo blakus Alūksnes evaņģēliski luteriskajai baznīcai jau kopš 18. gs. 2. puses atradās tirgus laukums, kas tur pastāvēja līdz 1931. gadam.

Pils iela 29- muižas klēts

Ēka Pils ielā 29 celta laikā, kad Alūksnes muižas īpašnieks bija Burhards Kristofs fon Fītinghofs un izmantota kā muižas klēts. Par ēkas celtniecības gadu- 1793- vēsta vēja rādītāji uz klēts jumta. Nozīmīgi, ka ēka celta klasicisma- ampīra stilā un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Brūža iela 1a, mazais paviljons

20. gs. 1. puses fotogrāfijās uz Pils un Brūža ielas stūra redzama neliela ēka- mazais paviljons, kas savulaik piederēja pilsētas valdei. Līdz 20. gs. 40-tajiem gadiem ēka tika iznomāta dažādiem uzņēmējiem. Ēka pildījusi pilsētas svaru mājas funkcijas. Pirmās brīvvalsts laikā šeit atradušās dažādas tirgotavas, vācu okupācijas laikā tika ierīkota kara komandantūra, bet padomju periodā atvērts krodziņš.

Lielā Ezera ielā 4-  Annas lauksaimniecības biedrības nams

1904. gada 26. februārī Annas pagastā 57 vietējie lauksaimnieki dibināja Annas lauksaimniecības biedrību- brīvprātīgu lauksaimnieku apvienību, kuras uzdevums bija veicināt lauksaimniecības attīstību. Pirmajos gados biedrība darbojās Annas pagasta namā, bet tās noliktavas atradās Alūksnē. Pieaugot dalībnieku skaitam, radās doma par sava nama celtniecību Lielā Ezera ielā 4. Būvniecības darbi tika uzsākti 1909. gadā, bet 1912. gada 10. novembrī nams iesvētīts. Gruntsgabals, uz kura cēla māju, daļēji tika dāvāts, daļēji pirkts no barona Arnolda fon Fītinghofa, izmaksājot 23 000 Krievijas zelta rubļu. 

Lielā Ezera 1- Alūksnes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības nams 

Muzeju izrakstu kartotēkā un periodikā pieejama informācija, ka pirmās brīvvalsts laikā Lielā Ezera ielā 1 atradies Alūksnes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības nams, kura pamatakmens ielikts 1932. gada 8. maijā.

Pils iela 27- Bukeļa māja

Ēka Pils ielā 27 celta 1934.-1935. gadā pēc novadnieces arhitektes Elzas Melderes- Ziemeles projekta. 1934. gada 26. aprīļa “Malienas Ziņu” 461. numurā  var lasīt, ka “pašā pilsētas centrā, uz Pils un Prezidenta J. Čakstes ielu stūra, garnizona ārsts Nikolajs Bukelis cels 2 stāvu ēku. Laukumu jau iežogo. Būvi cer pabeigt vēl šo rudeni”.