Mēneša priekšmets

Alūksnes muzeja septembra mēneša krājuma priekšmets- 6. klases skolnieces Laimrotas Ādamsones pierakstu burtnīca matemātikā. ANM- 14177/3.

Ir sācies jaunais mācību gads un durvis pēc vairāku mēnešu attālinātā mācību procesa  atkal vērušas Latvijas skolas, lai skolēniem nodrošinātu mācības klātienē. Mūsdienu mācību process, lai arī citādāks un jaunu pieredzi nesošs, tomēr saglabājis arī klasiskās  un “nedigitālās” vērtības, piemēram, burtnīcu un zīmuli, tādēļ septembrī par Alūksnes muzeja krājuma priekšmetu esam izvēlējušies 6. klases skolnieces Laimrotas Ādamsones pierakstus matemātikā, kas pildīti 20. gadsimta 30. gados.

Alūksnes muzeja augusta mēneša krājuma priekšmets- 1930. gada Alūksnes draudzes kapusvētku lapiņa. (ANM 9774/3)

Šomēnes, turpinot spēcīgi iesakņojušos kapusvētku tradīciju, Alūksnes Lielajos kapos kopā pulcējās tuvi un tāli radi. Līdztekus zaudēto tuvinieku piemiņas glabāšanai un kapu kopiņu aprūpēšanai, kapusvētki ir brīdis, kad var atkal saredzēties, aprunāties, dalīties priekos un bēdās.

15. jūlijā apritēs 110 gadi, kopš dzimis izcilais soļotājs Ādolfs Liepaskalns, tādēļ par Alūksnes muzeja jūlija mēneša krājuma priekšmetu izvēlēta bronzas medaļa (ANM 4018), kuru sportists izcīnījis 1937. gada 12. septembrī Latvijas meistarsacīkstēs 25 kilometru soļošanā. Cīņā par Latvijas meistara titulu šajās sacensībās piedalījās četrpadsmit soļotāji. Starts tika dots Latvijas Sporta Biedrības (LSB) laukumā, no kura sportistiem pa Vidzemes šoseju bija jādodas līdz Baložiem un atpakaļ. Pārliecinošu uzvaru sacensībās guva soļotājs R. Krauliņš, tam sekoja P. Zeikats, bet kā trešais finišu sasniedza Ā. Liepaskalns.

2015. gadā, veicot arheoloģiskos izpētes darbus arheologa Ulda Kalēja vadībā, Alūksnes Pilssalā, Livonijas ordeņa pils rietumu korpusa vietā, tika atrasts Īrijas "lielgabalu" jeb lielais vara šiliņš, kara nepieciešamības nauda. Visdrīzāk monēta savulaik piederējusi kādam karavīram, kurš devies karot uz Marienburgu. Pēc arheoloģiskās izpētes darbu beigšanas atradums tika nodots Alūksnes muzeja krājumā. Savukārt 2019. gada nogalē šo izcilo un Latvijas arheoloģiskajā materiālā reti sastopamo monētu restaurēja metāla izstrādājumu restauratore Ieva Baļļa.

Šomēnes apritētu 95 gadi, kopš sāka izdot laikrakstu “Malienas Ziņas”, tādēļ Alūksnes muzeja mēneša krājuma priekšmeta goda vietā ceļam pirmo laikraksta izdevumu. Tas iespiests 1925. gada 14. maijā Reiņa Pastalnieka spiestuvē Pils ielā 7, Alūksnē.

Šomēnes, atzīmējot novadnieka dzejnieka un rakstnieka Aleksandra Pelēča simto jubileju, par Alūksnes muzeja aprīļa mēneša krājuma priekšmetu izvēlamies “Alūksnes grāmatu”, kurā autors gleznaini apcerējis dzimto pusi.

Atzīmējot gleznotāja Leo Kokles 96-to dzimšanas dienu, Alūksnes muzejs par marta mēneša krājuma priekšmetu izvēlējies zīmējumu, kuru mākslinieks gleznojis 1932.- 1933. mācību gadā, kad sācis mācīties Rīgas Skolotāju institūta tā sauktajā mēģinājumu pamatskolā.

Februārī Alūksnes muzeja krājuma priekšmeta goda vietā ceļam petrolejas lampu, kas lietota pirmās brīvvalsts laikā Zeltiņu pagasta “Voguriņu” mājās. Senais gaismeklis muzeja krājumā pieņemts 1977. gadā.

Šomēnes aprit 100 gadi kopš 1920. gada 2. janvārī Alūksne ieguva pilsētas tiesības, tāpēc Alūksnes muzeja mēneša krājuma priekšmeta goda vietā ceļam aktīvā politiskā darbinieka, vēlākā pilsētas galvas, Kārļa Šteinera atmiņas. Tās vēsta, ka pirmie soļi ceļā uz pilsētas statusa iegūšanu sperti jau 1917. gadā, kad Kārlis Šteiners devās uz Pēterburgu pie iekšlietu ministra Nosova.

Adventes laikā mēs katrs atrodam savu ceļu mierpilno sajūtu piepildīšanai. Daudzu gadsimtu garumā šo ieceri ir palīdzējuši īstenot Dieva vārdi, tādēļ par Alūksnes muzeja decembra mēneša krājuma priekšmetu esam izvēlējušies “Jauno latviešu sprediķu grāmatu”, kas izdota Jelgavā 1823. gadā.

Novembrī par mēneša krājuma priekšmetu esam izvēlējušies vainagu, kuru pēc Ziemeļvidzemes motīviem meistarojusi Aija Pazāns ap 1939. vai 1940. gadu. Spītējot padomju varas ideoloģijai un apliecinot latvisko identitāti gan ar tautas tērpu, gan ar dziesmu spēku, šis vainags galvā likts 1948. gada Dziesmu svētkos Alūksnē. ANM5467

Alūksnes muzeja krājums glabā nelielu, bet unikālu mūzikas instrumentu kolekciju. Viena no šīs kolekcijas vērtībām ir ap 1900. gadu gatavotā klarnete, kuru būvējis latviešu izcelsmes vijoļu un pūšamo instrumentu meistars Dāvids (Dāvis) Knospe (1866-1955).

Sava sliktā saglabātības stāvokļa dēļ, klarnete un tās futrālis līdz šim netika eksponēti. Gūstot atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda 2019. gada pirmajā projektu konkursā iesniegtajam projekta pieteikumam “D. Knospes 20. gs. sākumā būvētās koka klarnetes ar futrāli restaurācija”, vienīgā zināmā meistara Dāvida Knospes būvētā koka klarnete (skaņojums- in Es, pikolo (piccolo)) un tās futrālis nu ir restaurēti un tiek iecelti oktobra krājuma priekšmeta godā.