Pētnieciskais darbs

Sākums / Muzejs / Pētnieciskais darbs

Pētniecības darba mērķis ir pētīt Alūksnes novada materiālo un nemateriālo kultūrvēsturisko mantojumu, izvērtēt un popularizēt tā nozīmību, veicinot iedzīvotāju izpratni par novada vēstures vērtību un nozīmi, lepnumu un piederības sajūtu novadam.

Galvenās pētniecības tēmas:

-Alūksnes pilsētvide: tās apbūve, arhitektūras pieminekļi, vides un dabas objekti;

-Alūksnes novada personības;

-Alūksnes novada politiskā, saimnieciskā dzīve, kultūra un izglītība;

-Alūksnes muižas vēsture: apbūve, Fītinghofu dzimta, Muižas parks;

-Alūksnes novada arheoloģiskie pieminekļi un arheoloģiskajos izrakumos atrastās senlietas;

-7. Siguldas kājnieku pulks;

-Totalitāro režīmu īstenotās represijas.

2024.-2028. gada periodā prioritārās pētniecības tēmas:

-Alūksnes mozaīka;

-Dzirnavas Alūksnes novadā;

-Kapusvētku tradīcijas Alūksnes pusē;

-Alūksnes novada fotogrāfi;

-Ievērojami novadnieki.

Mājas lapas sadaļā Pētnieciskais darbs ir iespēja lasīt dažādas pētnieciskā darba rubrikas.

Rubrikā "Novadnieki iedvesmo" var iepazīt nozīmīgas novada personības.

Rubrikā "Alūksnes mozaīka" atklāj dažādu uzņēmumu un organizāciju darbību, daudzveidīgās kultūras norises, kā arī sadzīves notikumus pilsētā.

Rubrikā "Alūksnes ēku stāsti 2" un "Alūksne. Toreiz un tagad" izzināt Alūksnes pilsētvidi.

Muzejā pieejams daudzveidīgs pētniecisko materiālu kopums: nozares literatūra par dažādām tēmām, personu un izrakstu kartotēka, kā arī pa tēmām strukturēti pētniecisko materiālu apkopojumi.

01.07.2023 Brīvības iela 10

Ēka Brīvības ielā 10 celta 1927. gadā un savulaik piederēja Marijai (dzimusi Ozoliņa) un Aleksandram Peļņiem.

Vairāk

30.05.2023 Helēnas iela 37. Antona Brieža māja

Jau iepriekšējās rubrikās stāstīts, ka saskaņā ar Alūksnes pilsētas domes 1929. gada 14. maija lēmumu Helēnas iela tika pārdēvēta par Valmieras pulka ielu par godu 1. Valmieras kājnieku pulkam, kas 1919. gadā atbrīvoja Alūksni no lieliniekiem. Savukārt padomju periodā tā pārdēvēta par Komjaunatnes ielu.

Vairāk

27.05.2023 Brīvības iela 20

Ēka Brīvības ielā 20 savulaik zināma kā Arvīda Vosvenieka māja. Tā celta tiešā dzelzceļa stacijas tuvumā ar mērķi ierīkot viesnīcu un cerot piesaistīt ceļotājs, kas Alūksnē ieradušie ar bānīti.

Vairāk

31.03.2023 Vējakalna iela 5. Rēdmaņu un Grīvnieku māja.

Ēka Vējakalna ielā 5 savulaik zināma kā Rēdmaņu dzīvojamā māja. Aleksandrs Rēdmanis dzimis 1889. gadā, viņa sieva Emīlija Johanna Mazais dzimusi 1899. gadā.

Vairāk

03.03.2023 Ķauķa un Rozīša īpašumi

Pirmās Latvijas Republikas laikā īpašums Jāņkalna ielā 40 piederēja Augustam Ķauķim. Tolaik viņa rocība bija pietiekami liela, jo uz gruntsgabala uzceltas vairākas ēkas, atvērta dārzniecība un veikals, kurā varēja iegādāties augu sēklas, puķes un stādus. 1923. gada pilsētas plānā uz gruntsgabala iezīmētas četras ēkas, 1937. gada - piecas. Pirmās Latvijas Republikas laikā īpašums Jāņkalna ielā 40 piederēja Augustam Ķauķim. Tolaik viņa rocība bija pietiekami liela, jo uz gruntsgabala uzceltas vairākas ēkas, atvērta dārzniecība un veikals, kurā varēja iegādāties augu sēklas, puķes un stādus. 1923. gada pilsētas plānā uz gruntsgabala iezīmētas četras ēkas, 1937. gada - piecas.

Vairāk

01.02.2023 Rijukalna iela 3. Andersona dzīvojamā māja

Dzīvojamā māja Rijukalna ielā 3 celta 1930. gados un savulaik piederēja pulksteņmeistaram Oto Andersonam.

Vairāk

03.01.2023 Ošu iela 10b. Augusta Zila dzīvojamā māja

Ēka Ošu ielā 10b (tolaik tās adrese bijusi Pils iela 10b) būvēta 1930. gados un savulaik zināma kā Augusta Zila dzīvojamā māja.

Vairāk

05.12.2022 Tālavas iela 11

Ēka Tālavas ielā 11 zināma kā Kārļa Gailīša ģimenes dzīvojamā māja.

Vairāk

31.10.2022 Blaumaņa iela 3. Jaunzema un Bērziņa mājas

1927. gadā izdotajā “Valdības Vēstneša” namīpašnieku sarakstā norādīts, ka gruntsgabals uz Marijas (tagad Blaumaņa ) un Tirgotāju ielas stūra sākotnēji piederējis Andreja Jaunzema mantiniekiem.

Vairāk