Pētnieciskais darbs

Sākums / Muzejs / Pētnieciskais darbs
Pētniecības darba mērķis ir pētīt Alūksnes novada materiālo un nemateriālo kultūrvēsturisko mantojumu, izvērtēt un popularizēt tā nozīmību, veicinot iedzīvotāju izpratni par novada vēstures vērtību un nozīmi, lepnumu un piederības sajūtu novadam.

Galvenās pētniecības tēmas:
-Alūksnes pilsētvide: tās apbūve, arhitektūras pieminekļi, vides un dabas objekti;
-Alūksnes novada personības;
-Alūksnes novada politiskā, saimnieciskā dzīve, kultūra un izglītība;
-Alūksnes muižas vēsture: apbūve, Fītinghofu dzimta, Muižas parks;
-Alūksnes novada arheoloģiskie pieminekļi un arheoloģiskajos izrakumos atrastās senlietas;
-7. Siguldas kājnieku pulks;
-Totalitāro režīmu īstenotās represijas.

2024.-2028. gada periodā prioritārās pētniecības tēmas:
-Alūksnes mozaīka;
-Dzirnavas Alūksnes novadā;
-Kapusvētku tradīcijas Alūksnes pusē;
-Alūksnes novada fotogrāfi;
-Ievērojami novadnieki.

Mājas lapas sadaļā Pētnieciskais darbs ir iespēja lasīt dažādas pētnieciskā darba rubrikas. 
Rubrikā "Novadnieki iedvesmo" var iepazīt nozīmīgas novada personības.
Rubrikā "Alūksnes mozaīka" atklāj dažādu uzņēmumu un organizāciju darbību, daudzveidīgās kultūras norises, kā arī sadzīves notikumus pilsētā.
Rubrikā "Alūksnes ēku stāsti 2" un "Alūksne. Toreiz un tagad" izzināt Alūksnes pilsētvidi.

Muzejā pieejams daudzveidīgs pētniecisko materiālu kopums: nozares literatūra par dažādām tēmām, personu un izrakstu kartotēka, kā arī pa tēmām strukturēti pētniecisko materiālu apkopojumi. 

Jāņkalna iela 17 21.08.2023 Jāņkalna iela 17

Tieši pretī Jāņkalniņam, uzkalniņā, redzama paprāva divstāvu māja. Zināms, ka pirmās Latvijas Republikas laikā  īpašums Jāņkalna ielā 17 piederēja Aleksandram Aizpurītim.  

 Vairāk VALENTĪNS PELĒCIS 21.08.2023 VALENTĪNS PELĒCIS

Augusta mēnesī stāsts par novadnieku rakstnieku, astoņu grāmatu autoru Valentīnu Pelēci (14.08.1908 – 12.11.1999). Viņa darbos izpaužas latviešu zemnieka slavinājums, pavīd dzirkstošs humors, raksturotas malēniešu ļaužu īpatnības un atklātas arī latviešu karavīra gaitas. Rakstnieks Uldis Ģērmanis atzinis, ka “Pelēča spēks ir viņa dzīvajā tiešajā tautas valodā, jaukajā humorā, humānajā attieksmē pret cilvēku dažādajām izdarībām, lakoniski trāpīgajos raksturojumos un viņa patiesīgumā”.

 Vairāk KRISTAPS JURIS KEGGI 28.07.2023 KRISTAPS JURIS KEGGI

Kristaps Juris Keggi bija izcils ķirurgs ortopēds, Latvijas Ārstu biedrības Goda biedrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes goda doktors, mecenāts medicīnā, izglītībā, sportā un kultūrā. Profesors bija starptautiski atzīts eksperts gūžas un ceļa locītavas endoprotezēšanas operācijās, veicot gandrīz 20 000 operāciju. 1995. gadā par ieguldījumu medicīnā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Profesors bija izveidojis un līdzfinansējis Keggi-Kimball un profesora Kristapa Keggi fondu starptautiskai ortopēdiskai izglītībai. Pateicoties šim finansējumam, ASV stažējušies apmēram 300 stipendiāti no Latvijas un citām valstīm. Par godu viņa tēva Jāņa Keggi leģendārajam braucienam ar velosipēdu no Alūksnes līdz Jūrmalai, Kristaps Keggi kopā ar profesoru Viktoru Kalnbērzu 1990. gadu sākumā izveidoja starptautiskās riteņbraukšanas sacensības “Keggi Velo”.

 Vairāk JĀNIS SELGA 13.07.2023 JĀNIS SELGA

Jūnija mēnesī stāsts par novadnieku, gleznotāju Jāni Selgu, kuru laikabiedri raksturo kā godīgu, talantīgu, savas dzimtās zemes patriotu, viesmīlīgu un sirsnīgu cilvēku.

 Vairāk Brīvības iela 10 01.07.2023 Brīvības iela 10

Ēka Brīvības ielā 10 celta 1927. gadā un savulaik piederēja Marijai (dzimusi Ozoliņa) un Aleksandram Peļņiem. 

 Vairāk Helēnas iela 37. Antona Brieža māja 30.05.2023 Helēnas iela 37. Antona Brieža māja

Jau iepriekšējās rubrikās stāstīts, ka saskaņā ar Alūksnes pilsētas domes 1929. gada 14. maija lēmumu Helēnas iela tika pārdēvēta par Valmieras pulka ielu par godu 1. Valmieras kājnieku pulkam, kas 1919. gadā atbrīvoja Alūksni no lieliniekiem. Savukārt padomju periodā tā pārdēvēta par Komjaunatnes ielu. 

 Vairāk Brīvības iela 20 27.05.2023 Brīvības iela 20

Ēka Brīvības ielā 20 savulaik zināma kā Arvīda Vosvenieka māja. Tā celta tiešā dzelzceļa stacijas tuvumā ar mērķi ierīkot viesnīcu un cerot piesaistīt ceļotājs, kas Alūksnē ieradušie ar bānīti. 

 Vairāk OJĀRS ŠTEINERS 16.05.2023 OJĀRS ŠTEINERS

Šomēnes stāsts par trimdā dzīvojošo mākslinieku Ojāru Šteineru. Visu savu dzīvi Ojārs Šteiners ir domājis par dzimto pilsētu – Alūksni. Zīmīgi, ka mākslinieka jubilejas mēnesī Alūksnes novada muzejā tika atklāta abstraktā ekspresionisma gleznu izstāde “Ojārs un Silvija. Atgriešanās”, kas ir kā atgriešanās dzimtajā vietā.

 Vairāk ALEKSANDRS PELĒCIS 21.04.2023 ALEKSANDRS PELĒCIS

Aprīļa mēnesī stāsts par novadnieku  dzejnieku un rakstnieku Aleksandru Pelēci.  Viņa dzīves laikā izdoti astoņi dzejoļi krājumi, pēc nāves -  vēl četri. Lielākajā daļā dzejoļu jūtami paša autora  dvēseles pārdzīvojumi, kas  bieži vien pausti caur dabas tēliem. Dzejoļos atspoguļojas arī Latvijas vēstures un kultūrvēstures notikumi un tradīcijas. A. Pelēcis rakstījis arī īsprozu, kas apkopota piecās grāmatās. Viņš tiek uzskatīts par Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” tradīcijas turpinātāju, īpaši darbos “Alūksnes grāmata” (1984) un “Puisiska dvēsele” (1990), kurās stāstījis par savu bērnību un jaunību.

 Vairāk ALFRĒDS DĀVIDS 06.04.2023 ALFRĒDS DĀVIDS

Stāsts par Alfredu Dāvidu – leģionāru, politiski represēto kluba “Sarma” dibinātāju,  pedagogu, daudzu publikāciju autoru.  

 Vairāk Vējakalna iela 5. Rēdmaņu un Grīvnieku māja. 31.03.2023 Vējakalna iela 5. Rēdmaņu un Grīvnieku māja.

Ēka Vējakalna ielā 5 savulaik zināma kā Rēdmaņu dzīvojamā māja. Aleksandrs Rēdmanis dzimis 1889. gadā, viņa sieva Emīlija Johanna Mazais dzimusi 1899. gadā. 

 Vairāk Ķauķa un Rozīša īpašumi 03.03.2023 Ķauķa un Rozīša īpašumi

Pirmās Latvijas Republikas laikā īpašums Jāņkalna ielā 40 piederēja Augustam Ķauķim. Tolaik viņa rocība bija pietiekami liela, jo uz gruntsgabala uzceltas vairākas ēkas, atvērta dārzniecība un veikals, kurā varēja iegādāties augu sēklas, puķes un stādus. 1923. gada pilsētas plānā uz gruntsgabala iezīmētas četras ēkas, 1937. gada - piecas. Pirmās Latvijas Republikas laikā īpašums Jāņkalna ielā 40 piederēja Augustam Ķauķim. Tolaik viņa rocība bija pietiekami liela, jo uz gruntsgabala uzceltas vairākas ēkas, atvērta dārzniecība un veikals, kurā varēja iegādāties augu sēklas, puķes un stādus. 1923. gada pilsētas plānā uz gruntsgabala iezīmētas četras ēkas, 1937. gada - piecas. 

 Vairāk
<< < 1 2 3 4 5 6 > >>
ALŪKSNES NOVADA MUZEJS

Adrese: Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Tālrunis: +371 64381321
Mob.tālrunis: +371 25665538
E-pasts: [email protected]
Kontakti Darba laiks Kā nokļūt Privātums Piekļūstamības paziņojums Anketas
Dizains un izstrāde weblapa.lv
Fonta izmērs
Kontrasts
Gaišums
Krāsas
Melnbalts
Lasīt vairāk